Kāpēc mēs vairs nevēlamies pavadīt laiku ar draugiem kā agrāk? Ko par to saka psiholoģijas eksperti.
Vai esi kādreiz izjutis nepārvaramu vēlmi palikt mājās, nevis doties ārā ar draugiem? Jūs neesat vieni. Eksperti psihologi ir iedziļinājušies šajā tēmā un atklājuši iemeslus, dažkārt negaidītus, kas sniedzas tālāk par vienkāršu nogurumu vai savtīgumu.
Nozīme nevēlēšanās pavadīt laiku kopā ar draugiem
Ir svarīgi apzināties, ka vēlme pēc vientulības ne vienmēr ir problēmas pazīme. Dažreiz tā ir vienkārši personiska vajadzība.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā sociālie sakari bieži tiek augstu vērtēti . Taču ir svarīgi apzināties, ka katram cilvēkam ir savas unikālas socializēšanās vajadzības.
Dažiem cilvēkiem laiks vienatnē ir nepieciešams, lai uzlādētu baterijas. Piemēram, introverti cilvēki no vientulības gūst enerģiju un pēc ilgstošas sociālās saskarsmes var justies izsmelti.
Šī noslēgšanās var atspoguļot arī iekšējos meklējumus. Mums visiem ir brīži, kad mums ir nepieciešams koncentrēties, pārdomāt, ko mēs patiešām vēlamies… Laiks, lai “atrastu sevi”.
Nepieciešamību veikt introspekciju var izraisīt pārmaiņas dzīvē – pārcelšanās, attiecību izjukšana, jauns darbs – vai vienkārši neskaidra sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc psihologu ekspertu domām, šie īslaicīgas izolācijas brīži var būt noderīgs veids, kā pārdomāt savas prioritātes.
Taču ir gadījumi, kad vēlme pēc vientulības var slēpt dziļākas problēmas. Stress , trauksme un depresija ir bieži sastopami faktori, kas var likt mums izvairīties no sociālās mijiedarbības.
Vēl viens vērā ņemams faktors ir atsvešinātības sajūta. Dažreiz mums var šķist, ka draugi mūs vairs nesaprot vai ka mēs attīstāmies citādi .
Draudzība bieži vien veidojas uz kopīgiem pamatiem: hobijiem, humora izjūtu, līdzīgu dzīvesveidu. Taču laika gaitā prioritātes mainās. Cilvēks, kas meklē jēgu, var dabiski, bez konflikta, attālināties no grupas, kas koncentrējas uz virspusēju izklaidi. Psiholoģijā to sauc par “afektīvo atlasi”: neapzināta mūsu attiecību šķirošana, vadoties pēc mūsu jaunajām vajadzībām.
Ko saka psiholoģijas eksperti
Psihologi apstiprina, ka sociālā izolācija ne vienmēr ir negatīva. Izvēlēta vientulība var būt lietderīga un pat nepieciešama. Tā ļauj jums no jauna koncentrēties, pārvērtēt savas attiecības vai vienkārši uzlādēt baterijas.
Taču jāuzmanās, pētnieki ir piekāpīgi. Ja izolāciju pavada pastāvīga skumju vai tukšuma sajūta, tas var liecināt par dziļāku nespēku. Viņi skaidro, ka pēkšņs pārtraukums ar pazīstamu sociālo loku bieži ir pamatā esošas depresijas simptoms. Šādā gadījumā ir svarīgi meklēt palīdzību.
Eksperti uzsver arī jauno tehnoloģiju ietekmi. Sociālie tīkli rada saiknes ilūziju, bet samazina apmaiņas kvalitāti. Rezultāts ? Mēs jūtamies mazāk iesaistīti reālās dzīves situācijās.
Kognitīvās psiholoģijas pētījumi liecina, ka, jo vairāk laika cilvēks pavada tiešsaistē, jo mazāk viņš izjūt nepieciešamību pēc fiziska kontakta – pat ar tuvākajiem draugiem. Pavadot dienas, pieslēgta pie telefona un karājoties internetā, viņa ir pieradusi, ka viņas vajadzības tiek apmierinātas ātri un enerģētiski efektīvi. Tas viņai nav iespējams kopā ar draugiem.
Kas būtu jādara?
Tas viss ir atkarīgs no jums.
Ja jūs jūtaties atvieglots, atceļot tikšanos vakariņās, tā varētu būt zīme, ka šīs attiecības jums vairs neder. Draudzībai, tāpat kā mīlestībai, ir nepieciešama autentiskums. Psiholoģijas eksperti skaidro, ka saistību nepildīšana rada vilšanos un aizvainojumu.
Un otrādi, ja vientulība jūs nomāc, bet jūs nevarat ar to tikt galā, parunājiet par to. Vienkārša ziņa, piemēram, “Es esmu vientuļš: “Man ir grūti, bet tas nav pret tevi”, uztur jūsu saikni. Īsti draugi sapratīs.
