Nākamreiz, kad kāda ierīce jūsu mājās pārstās darboties, padomājiet divreiz, pirms to izmest zelta.
Ticiet vai nē, bet elektroniskā ierīce, kas atrodas jūsu mājas rakstāmgalda atvilktnē ,var būt daudz vērtīgāka, nekā jūs domājat. Šveices pētnieki ir atklājuši inovatīvu metodi, kā atgūt 22 karātu zeltu, kas atrodas elektroniskajās detaļās, kuras mēs bieži vien bez domāšanas izmetam. Revolūcija pārstrādes un vides aizsardzības jomā.
Daudzi cilvēki to nezina, bet daudzās ierīcēs, ko mēs ikdienā lietojam, piemēram, mobilajos telefonos, datoros vai planšetdatoros, ir neliels, bet vērtīgs zelta daudzums.
Ko tad darīt, kad tās pārstāj darboties? Parasti mēs tās izmetam. Taču tas varētu mainīties, pateicoties jaunai ilgtspējīgai pārstrādes sistēmai.
Daudzsološa un inovatīva metode elektronisko ierīču
Šo atklājumu veica Šveices Cīrihes augstākās tehniskās skolas (Šveice) zinātnieku grupa. Viņiem izdevās izstrādāt tehnoloģiju, kas ir ne tikai efektīva, bet arī daudz videi draudzīgāka nekā tradicionālie procesi.
“ No tikai 20 pamatplatēm var iegūt līdz pat 450 miligramiem zelta,” skaidro pētnieki, kā ziņo TechGuru tīmekļa vietne.
Un kā viņi to panāk? Viņi izmanto olbaltumvielu sūkļus, kas izgatavoti no sūkalu šķiedrām, kuras ir siera ražošanas blakusprodukts.
Šie sūkļi uztver zelta jonus, kas atrodas šķīdumos, kuri rodas, izšķīdinot elektroniskos komponentus.
Pēc tam šo zeltu termiski apstrādā mazos 22 karātu zelta gabaliņos.
Šis process ir ne tikai inovatīvs, bet arī ir milzīgs progress vides jomā. Līdz šim zelta ieguves metodēs no elektroniskajiem atkritumiem bieži vien izmantoja toksiskus produktus, piemēram, cianīdu vai dzīvsudrabu, kas piesārņo augsni, ūdeni un gaisu. Ar jauno metodi no tā var pilnībā izvairīties.
Problēmas mērogs ir milzīgs. Saskaņā ar pasaules datiem katru gadu rodas aptuveni 50 miljoni tonnu e-atkritumu.
Vissliktākais ir tas, ka 80 % no tiem netiek pārstrādāti. Tā ir ne tikai resursu izšķērdēšana, bet arī pastāvīgs piesārņojuma avots.
Labas ziņas planētai
Taču labā ziņa ir tā, ka runa nav tikai par zeltu. Arī citi vērtīgi metāli, piemēram, varš, pallādijs un niķelis, ir iekļauti ierīcēs, ko mēs izmantojam.
Apvienojot šo Šveices sistēmu ar citām tehnoloģijām, piemēram, pirometalurģiju vai hidrometalurģiju, būs iespējams atgūt vēl vairāk materiālu un ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.
“Šī inovācija varētu pārveidot pārstrādes nozari un radīt jaunas ekonomiskās un vides iespējas, ” uzsver Cīrihes pētnieki.
Galvenais ir domāt par aprites ekonomiku, kur tas, kas šodien ir atkritumi, rīt var kļūt par izejvielām.
