Daudzi cilvēki kopš bērnības mēdz izvēlēties vienu un to pašu saldējuma garšu. Ko nozīmē šī zinātkāre?
Ja esat viens no tiem cilvēkiem, kuri ir uzticīgi bērnības gaumei, tad šī zinātkāre jūs ieinteresēs. Izvēlieties vienu un to pašu saldējuma garšu. Daudzi no mums to dara atkal un atkal, nedomājot. Šīs atkārtotās izvēles par mums var pateikt daudz vairāk, nekā mēs saprotam. Tas ir tas, ko tas nozīmē.
Ko nozīmē izvēlēties vienu un to pašu saldējuma garšu?
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki pastāvīgi izvēlas vienu un to pašu saldējuma garšu, ir vēlme pēc kaut kā pazīstama un ērta. Cilvēkiem ir dabiska tieksme meklēt pazīstamo, it īpaši, ja runa ir par patīkamu pieredzi.
Izvēloties garšu, kas mums patīk, mēs jūtam drošības un gandarījuma sajūtu. To sauc par “pazīšanās aizspriedumiem”, psiholoģisku jēdzienu, kas liek domāt, ka mums ir tendence dot priekšroku lietām, kuras jau esam pieredzējušas un kuras, kā zinām, sagādā mums prieku.
Ēdienam ir spēcīga emocionālā komponente. Daudzas garšas var atgādināt laimīgus bērnības mirkļus vai asociēties ar ģimenes svētkiem un īpašiem brīžiem. Šajā ziņā saldējums ir ne tikai gastronomisks baudījums, bet arī tilts uz pagātnes brīžiem.
Piemēram, ja mēs vienmēr izvēlamies šokolādes saldējumuVarbūt tāpēc, ka tas mums atgādina vasaras pēcpusdienas pie vecvecākiem vai kādu īpašu dienu bērnībā. Šī emocionālā saikne ar izvēlēto garšu kļūst par veidu, kā ātri un pieejamā veidā izdzīvot šīs patīkamās sajūtas.
Lēmumu pieņemšanas psiholoģija
Vienmēr izvēloties vienu un to pašu saldējuma garšu, mēs arī izrādām, ka dodam priekšroku vienkāršībai. Cilvēki mēdz pieņemt lēmumus efektīvāk, ja izvēle nav saistīta ar lielu kognitīvo piepūli.
Ikdienas situācijās, kad izvēles iespēju ir daudz, izvēloties to, ko mēs jau zinām, samazinām garīgo piepūli. Citiem vārdiem sakot, mēs “ietaupām” sev lēmumu pieņemšanas darbu.
Šāda uzvedība atspoguļo vēlmi samazināt informācijas pārslodzi. Pasaulē, kas ir pilna ar izvēlēm, sākot ar darbu un beidzot ar personīgajām attiecībām, izvēloties kaut ko pazīstamu un vieglu, mēs varam vienkāršot savu dzīvi un saglabāt līdzsvaru.
Interesanti, ka, neraugoties uz priekšrocībām, ko sniedz pazīstamā saldējuma izvēle, daudzi no mums reizēm cenšas izmēģināt arī jaunu garšu. Šo vēlmi var veicināt ziņkārība vai sajūta, ka “varbūt jaunā garša varētu būt vēl labāka”.
Tomēr paradokss rodas tad, kad pēc kaut kā jauna izmēģināšanas mēs atgriežamies pie tās pašas vecās garšas. Pastāvīgie meklējumi pēc kaut kā jauna var būt veids, kā apmierināt iekšējo vajadzību pēc izpētes, taču pazīstamībai vienmēr ir pēdējais vārds.
