Olas var pagatavot dažādos veidos, bet ne visi ir vienlīdz labi. Un tas nav garšas jautājums, jo tas ir gaumes jautājums. Tomēr ir vērts apzināties, ka daži olu ēdieni ir mazāk veselīgi nekā citi. Šajā rakstā mēs iesakām, ko ēst visbiežāk un kurus ēdienus labāk nedaudz ierobežot.
Tās satur olbaltumvielas, A, D, E, K un K vitamīnus, B grupas vitamīnus, kā arī minerālvielas, piemēram, dzelzi, magniju, kāliju, fosforu un cinku. Un tas vēl nav viss. Olas nodrošina arī luteīnu un zeaksantīnu, kas ir antioksidanti, kuri aizsargā acis no tādām slimībām kā katarakta un makulas deģenerācija. To, cik daudz kaloriju nodrošinās ola, ir atkarīgs no tā, kā tā pagatavota, taču ir vērts atcerēties, ka ola satur tikai aptuveni 80 kcal, tāpēc tā ir lieliska izvēle arī tiem, kas ievēro diētu.
Kādā veidā vislabāk ēst olas?
Pamatnoteikums ir, ka jo īsāk ola ir termiski apstrādāta, jo labāk. Vārīšana, cepšana, cepšana – katra no šīm metodēm ietekmē olu uzturvērtību. Zinātnieki norāda, ka dažu vitamīnu saturs var samazināties, ja olas tiek pakļautas augstām temperatūrām. Tas nozīmē, ka mīksti vārītas būs veselīgākas nekā cieti vārītas, un olas ir vērts ēst šķidras, nevis šķidras. Šādā veidā olas būs vieglāk sagremojamas un vitamīniem bagātākas.
Vai tad jēlas olas ir laba ideja? Izrādās, ka ne gluži. Mūsu organisms asimilē tikai 50 % olbaltumvielu no jēlas olas, un palielinās salmonellas infekcijas risks.
Arī ceptas olas un omletes ir vērtīgs variants, ja vien nepārspīlēsi ar tauku daudzumu. Varat izmantot arī pannas ar nelīpošu virsmu vai izmēģināt cepšanu pienā vai ūdenī.
Un, ja jūs domājat, vai labāk ir ceptas olas vai olu kultenīši, viss ir atkarīgs no tā, cik daudz tauku jūs izmantojat un cik ilgi cepat. Jo mazāk, jo labāk. Svarīgi ir arī piedevas. Svaigi dārzeņi ir lieliski, bet trekns speķis vairāk kaitē nekā palīdz.
