No pirmajiem tomātu, kas 16. gadsimtā tika ievesti Latviju, radās dažādas vietējās vai tradicionālās šķirnes, kuras mēs pazīstam šodien.
Nepārtrauktais evolūcijas process, kas balstīts uz selekciju un pielāgošanos, ko lauksaimnieki simtiem gadu veicinājuši Ibērijas pussalas agroklimatisko apstākļu daudzveidībā, ļāva radīt lielu skaitu vietējo tomātu šķirņu.
Daudzām no šīm šķirnēm ir raksturīgi ļoti gaļīgi augļi un mazas sēkliņas, kas piešķir auglim stingrību un konsistenci. Tomēr patērētāji visvairāk novērtē to izcilo garšu.
Tradicionālo tomātu šķirņu tomātu augļi
Sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, kad Latviju sāka dominēt jaunais intensīvās lauksaimniecības modelis, ar ģenētisko uzlabošanu tika ieviestas tā sauktās F1 hibrīdšķirnes, kas bija ļoti produktīvas.
Tā kā tās varēja audzēt visu gadu, tās ļāva apmierināt nepārtrauktu patērētāju pieprasījumu. Turklāt šīs šķirnes principā bija augsti novērtētas tirgū, jo tām bija raksturīga ļoti augsta augļu morfoloģijas viendabība.
Hibrīdu aizstāšana ar hibrīdiem
Tomēr F1 hibrīdu ienākšana ražošanas nozarē kopš 1970. gada izraisīja daudzu tradicionālo tomātu šķirņu izspiešanu un izzušanu.
Mūsdienu patērētāji, kas pazīst hibrīdu šķirnes, tomēr apzinās, ka tām trūkst garšas un konsistences (organoleptisko īpašību). Īpaši tas ir redzams, ja viņi neregulāri patērē tomātus, kas audzēti lauku vai iekšzemes apgabalos, kur daži lauksaimnieki turpina tos audzēt.
Šie tomāti, lai gan to forma un lielums ir ļoti atšķirīgi, ir daudz garšīgāki. Tagad rodas jautājums: kāpēc tomāti, ko mēs atrodam veikalos, nav tik garšīgi? Atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama: tie nav tādi paši kā agrāk.
Mazgāti tomāti
Patērētāji arvien vairāk novērtē tradicionālo šķirņu, “pagātnes tomātu”, garšu un kvalitāti, nevis vizuālo kvalitāti vai ārējo izskatu. Šādu situāciju veicina ļoti zemā organoleptiskā kvalitāte, kas raksturīga pašreizējām komerciālajām šķirnēm.
Vietējo tomātu šķirņu organoleptiskās īpašības ir tieši saistītas ar to ķīmisko sastāvu, jo īpaši ar reducējošo cukuru un organisko skābju saturu.
Lielāka uzturvielu bagātība
Tādējādi tās sastāvā atrodama liela organoleptiski, uzturvērtības, funkcionāli un aromātiski nozīmīgu savienojumu daudzveidība.
Ļoti interesants antioksidantu savienojumu līmenis ir konstatēts vietējās tā saukto “Penjar tomātu” šķirnēs un citos gadījumos – ļoti veselīgs likopēna vai β-karotīna saturs. Šo kvalitāti veicina tādi aspekti kā augļa mīkstums un atšķirīga mīkstuma konsistence.
Ja tomātus glabāsiet ledusskapī, to garša zaudēs savu intensitāti.
Šajā kontekstā ir jāatjauno tradicionālo šķirņu audzēšana. Šajā uzdevumā ir ļoti interesanti izmantot to izturību un pielāgošanās pakāpi videi, kurā tās ir attīstījušās.
Tas padara tās par ļoti piemērotu materiālu audzēšanai to izcelsmes apgabalos, lai tās varētu aktīvi saglabāt, izmantojot komerciālos nolūkos, piešķirot tām pievienoto vērtību un vienlaikus veicinot saimniecību lauksaimniecības rentabilitātes saglabāšanu.
Tradicionālās šķirnes kā kvalitatīvs produkts
Tādējādi arvien vairāk ir ražotāju apvienību un kooperatīvu, kas cenšas tirgū laist produktus ar izcilu organoleptisko kvalitāti.
Lai uzsvērtu sava produkta unikalitāti, lauksaimnieki paļaujas uz ārējām īpašībām, galvenokārt morfoloģiskajām. Tas attiecas uz tradicionālās Mutxamel šķirnes tomātu augļu rievām, Valenciano šķirnes tomātu augļu smaili vai Rosa de Barbastro šķirnes rozā krāsu.
Turklāt to vērtību palielina arī veselīgas īpašības, piemēram, augsts vitamīnu saturs vai veselību veicinošas antioksidantu vielas.
Šā iemesla dēļ vietējās tomātu šķirnes ir ļoti piemērots augu materiāls, lai izstrādātu produktus, kas saistīti ar kvalitātes zīmoliem vai cilmes vietas nosaukumiem, radot tirgū produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Kā iztīrīt žalūziju ārpusi daudzstāvu dzīvoklī: galvenais triks
