Melnā ķimene. Augs, kas palīdz cīnīties ar augstu cukura līmeni, astmu un iekaisumiem.

Melnā ķimene

Melnā ķimene ir labi pazīstama kā garšviela un vērtīgs augu materiāls, taču tā ir mazāk dekoratīva suga puķu dobēm. Žēl, jo tas ir ļoti pievilcīgs augs ar neticami skaistiem ziediem. To ir viegli kopt, un no tā savāktās sēklas var izmantot daudzos veidos. Kā audzēt melnās ķimenes? Kādas īpašības tai piemīt? Mēs sniedzam jums mājienu.

Melnā ķimene – nepietiekami novērtēts augs puķu dobēm

Melnā ķimene (Nigella sativa) ir viengadīgs augs, kas pieder vīteņu dzimtai. Dabā to var atrast galvenokārt Eiropas dienvidu daļā. Tas tiek novērtēts ar vērtīgajām sēklām, kuras izmanto ne tikai kulinārijā, bet arī dabiskajā medicīnā. No tiem iegūto eļļu sauc par “faraonu zeltu”, jo saskaņā ar leģendu tā tika atrasta Tutanhamona kapā. Melnā ķimene tiek uzskatīta par līdzekli pret visām slimībām, taču ir vērts pievērst uzmanību arī tās neparastajām dekoratīvajām īpašībām.

Melnā ķimene. Augs, kas palīdz cīnīties ar augstu cukura līmeni, astmu un iekaisumiem.

Šis augs ir mazs – parasti sasniedz ne vairāk kā 40 cm augstumu. Taču tas nemaina faktu, ka melnās ķimenes izskatās ļoti pievilcīgas un piesaista uzmanību no tālienes. Tās dzinumus rotā plānas spalvainas lapas, kas nedaudz atgādina zaļās dilles. Taču vislielāko apbrīnu izraisa šī auga ziedi, kas parādās jūnijā un jūlijā. Parasti tie ir gaiši zili, bet var būt arī balti. Šī suga ir parādā savu nosaukumu tās ogļu melnajām sēklām.

Melnās ķimenes dārza gabalos audzē reti, par ko ir žēl. Ir vērts novērtēt šī auga dekoratīvo vērtību un pēc ziedēšanas un sēklu savākšanas baudīt tā ārstnieciskās īpašības. Interesanti, ka melnās ķimenes nebeidz rotāt dārzu pat pēc ziedlapu krišanas. Vēlāk izliektas sēklu pākstis piešķir tai šarmu. Kāti, kas beidzas ar tiem, ir lieliski piemēroti sausu pušķu veidošanai. Svaigus melno ķimeņu ziedus varam izmantot arī pušķiem un vāzēm.

Kā audzēt melnā ķimene?

Mūsu klimatiskajos apstākļos audzēšana ir diezgan veiksmīga. Šim augam nav augstas prasības, un tai nav nepieciešama īpaša aprūpe. Tomēr neaizmirstiet tam atrast saulainu vietu, jo tikai tādā vietā tas bagātīgi ziedēs, turklāt dos daudz vērtīgu sēklu.

Melnā ķimene. Augs, kas palīdz cīnīties ar augstu cukura līmeni, astmu un iekaisumiem.

Kā audzēt melnā ķimene:

  • Augsne – melnās ķimenes jāaudzē auglīgā, trūdvielām bagātā un caurlaidīgā augsnē. Vislabākā ir augsne ar neitrālu vai viegli sārmainu reakciju.
  • Atrašanās vieta – šis augs aug veselīgi un dod visvairāk ziedu, ja audzē saulainās vietās, kas aizsargātas no vēja.
  • Sēja – audzējam melnās ķimenes, iesējot tās tieši zemē. Vislabāk to izdarīt pavasarī, piemēram, aprīļa otrajā pusē. Sēklas sēj rindās 1,5 cm dziļumā, starp augiem atstājot apmēram 15 cm. Ir arī vērts ievērot atbilstošus attālumus starp rindām (no 30 līdz 45 cm). Laistiet tūlīt pēc sēšanas. Ja sēja ir blīvāka, jaunie augi būs jāpārtrauc.
  • Laistīšana – šiem ziediem ir nepieciešama laistīšana tikai ilgstoša sausuma laikā, jo tie labi panes ūdens trūkumu. Nokrišņu viņiem parasti pietiek.
  • Mēslojums – ja vēlamies stimulēt melnās ķimenes ziedēšanu, mēs varam to barot ar mēslojumu ziedošiem augiem, kompostu, granulētu kūtsmēslu vai vermikompostu. Izmantojiet izvēlēto preparātu reizi mēnesī.
  • Ravēšana – melno ķimeņu augšanas vieta sistemātiski jāattīra no nezālēm, lai tās nenoslīcinātu.
  • Sēklu savākšana – kad vākt melnās ķimenes sēklas? Kad augļi un kāti kļūst brūni, ko mēs parasti redzam augustā vai septembrī. Nogriežam veselus dzinumus un atstājam nožūt vēdināmā vietā. Pēc 2-3 dienām sēklas var izbērt no maisiem.

Ar ko tas palīdz:

Melnā ķimene. Augs, kas palīdz cīnīties ar augstu cukura līmeni, astmu un iekaisumiem.

Melnajā ķimenē visvērtīgākā ir tās aromātiskās sēklas, kuras ārstnieciskos nolūkos izmantotas gadsimtiem ilgi. Tos izmantoja jau Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā, taču plaši izmanto arī mūsdienās. Šīs neuzkrītošās sēklas ir īsts veselības dārgums, pateicoties tajās esošajiem savienojumiem. Kas ir labs par melnajām ķimenēm?

Sarakstā ietilpst :

  • neaizstājamās nepiesātinātās taukskābes,
  • ēteriskās eļļas,
  • flavonoīdi,
  • alkaloīdi,
  • vitamīni (tostarp A, E, C un B grupa),
  • minerālvielas (kalcijs, fosfors, dzelzs, varš, cinks, kālijs un citi).

Iepriekš mēs par to rakstījām:  Paštaisīts triks, kā bez lielām grūtībām izvilkt matiņus no notekcaurules