Čehijā, Zvičinas kalna nogāzē, pāris tūristu nejauši uzgāja uz dārgumu, kura vērtība tiek lēsta vairāk nekā 7,5 miljoni Čehijas kronu (aptuveni 300 tūkstoši eiro). Pastaigājoties pa gleznainu apvidu netālu no Polijas robežas, viņi atklāja zelta lādi, kuras kopējais svars bija aptuveni septiņi kilogrami, no kuriem vairāk nekā trešdaļu (aptuveni 3,7 kg) veidoja monētas.
Sākotnēji tika atrasts alumīnija konteiners, kurā bija 598 zelta monētas, kas bija rūpīgi saliktas vienpadsmit kaudzītēs un ietītas tumšā audumā. Netālu, metāla kastē, atradās dārglietas no dzeltenā metāla: desmit aproces, ķemme, ķēde, metāla sieta makiņš un pūderdoze.
Lai gan lāde tika atklāta februāra sākumā, informācija par to kļuva pieejama tikai nesen. Tās izcelsme joprojām ir noslēpums Austrumu Bohēmijas muzeja ekspertiem. Numismāts Vojtechs Bradle izteica savu pārsteigumu, redzot atradumu. Pēc viņa teiktā, monētu marķējums liecina, ka tās ir atvestas no Serbijas 20. gadsimta 20.–30. gados.
Ir vairākas versijas par to, kāpēc dārgumi tika aprakti. Viena no versijām liecina, ka zelts tika paslēpts no nacistiskās okupācijas pēc 1938. gada. Cita hipotēze saista dārgumu ar vāciešiem, kuri gaidīja deportāciju pēc Otrā pasaules kara beigām. Trešā versija norāda uz naudas reformu Čehoslovākijā 1953. gadā kā iespējamo motīvu vērtību slēpšanai.
Numismātiskā analīze atklāja, ka starp monētām pārsvarā ir eksemplāri no Francijas, Turcijas, Beļģijas, Austroungārijas, kā arī ir monētas no Rumānijas, Itālijas un Krievijas. Austroungārijas naudas zīmējumi liecina par to iespējamo nogādāšanu uz Serbiju vai Bosniju un Hercegovinu.
Lai gan pašreizējā atraduma vērtība ir aprēķināta, pamatojoties uz tajā esošā zelta vērtību, atraduma vēsturiskā vērtība var būt ievērojami augstāka. Saskaņā ar Čehijas likumdošanu atradējam ir tiesības saņemt atlīdzību līdz 10 % no atraduma vērtības.
