CSIC un Barselonas Globālās veselības institūta pētnieki analizēja 20 Spānijā pārdotā pudelēs pildītā ūdens zīmolu paraugus, lai noteiktu, cik daudz tajos ir mikroplastmasas , kuras izmērs ir no 0,7 līdz 20 mikrometriem, kā arī lai noteiktu citu piedevu klātbūtni. Tika konstatēts, ka katrā litrā ir 359 nanogramu plastmasas, kas saskaņā ar iepriekš veikto pētījumu ir salīdzināms ar krāna ūdenī konstatēto daudzumu.
Komanda arī konstatēja, ka tikai vienā no zīmoliem šo daļiņu nebija, bet visos bija 28 plastmasas piedevas. Kopumā tika analizēti 280 paraugi, tostarp 1,5 un 0,5 litru pudeles. Saskaņā ar autoru teikto, ja pieaugušais cilvēks dienā izdzer divus litrus ūdens, tas nozīmē, ka gadā tas patērē 262 mikrogramus plastmasas.
Tas ir diezgan daudz mikroplastmasas.
Analīzes veikšanai pētnieku komanda izstrādāja metodoloģiju, kuras pamatā ir šķidrumu hromatogrāfija un augstas izšķirtspējas masspektrometrija. Viena no pētījuma autorēm Marinella Farré sacīja, ka atšķirībā no citām metodēm šī ļauj kvantitatīvi noteikt dažādu formu un ļoti mazu izmēru daļiņas.
Cita no autorēm Kristīna Villanueva (Cristina Villanueva) paskaidroja, ka, salīdzinot viņu iegūtos rezultātus ar cita pētījuma rezultātiem, kurā analizēts ūdens no krāna Barselonā, viņi pamanīja, ka mikroplastmasas un nanoplastmasas koncentrācija ir līdzīga. Galvenā atšķirība bija polimēru veidos: krāna ūdenī tika konstatēts polietilēns (PE) un polipropilēns (PP), savukārt pudelēs pildītā ūdenī galvenokārt bija polietilēntereftalāts (PET).
Lai gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde vēl nav noteikusi drošas patēriņa robežvērtības mikro- un nanoplastmasai, jaunā analīzes metode var palīdzēt tās noteikt. Pētījuma līdzautore Marta Lorca brīdināja par ķīmisko savienojumu ietekmi uz vidi. Savukārt Farre paskaidroja, ka tie var toksiski ietekmēt cilvēka šūnas.
Kas notiek Meksikā?
Līdzīgi pētījumi ir veikti arī citās pasaules daļās. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Kolumbijas Universitātes pētnieki izmantoja metodi, ko sauc par stimulētu Ramana mikroskopiju, lai analizētu trīs pudelēs pildīta ūdens zīmolus, nosakot mikro- un nanoplastmasas klātbūtni. Rezultāti parādīja, ka litrā ūdens bija no 110 000 līdz 370 000 plastmasas fragmentu, un 90 % no tiem bija mikroplastmasa.
No otras puses, nesen veikts Nacionālās zinātņu akadēmijas pētījums parādīja, ka Meksikā uz litru pudelēs pildīta ūdens ir līdz pat 240 000 mikroplastmasas daļiņu. Saskaņā ar Excélsiordatiem , analīzē tika iekļauti valstī pārdotie nacionālie un starptautiskie zīmoli, piemēram, Bonafont, Epura un Ciel. Galvenās atklātās vielas bija polipropilēns, polietilēns un neilons.
Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem galvenais šīs plastmasas cēlonis ir iepakojums. Ja šie iepakojumi tiek pakļauti karstuma iedarbībai vai ilgstoši uzglabāti, no tiem var izdalīties mikrodaļiņas. Iespējams, ka šīs daļiņas izdalās arī rūpniecisko procesu laikā. Citi faktori var būt transportēšana un slikti saldēšanas apstākļi.
