Jau tūkstošiem gadu zelta ir bijis viens no starptautiskās tirdzniecības pīlāriem. Kopš seniem laikiem šis dārgmetāls ir veicinājis tirdzniecību starp karalistēm un civilizācijām, pakāpeniski kļūstot par neapstrīdamu monetāro sistēmu standartu visā pasaulē. Pat pēc zelta standarta atcelšanas 20. gadsimta 70. gados tā nozīme nemainījās, un tagad tas kalpo kā drošs patvērums ekonomiskās vai politiskās krīzes laikā. Arī mūsdienās valstis ar lielākajām zelta rezervēm bauda lielāku ekonomisko reputāciju un vērtīgu aizsardzību pret finanšu satricinājumiem.
Amerikas Savienotās Valstis: zelta ir svarīgs politisks un ekonomisks jautājums.
Amerikas Savienotajām Valstīm pieder pasaulē lielākās zelta rezerves, kuru kopējais apjoms ir 8133 tonnas. Šīs milzīgās rezerves daļēji radās 20. gadsimta 30. gadu ierobežojošās monetārās politikas rezultātā, kad Amerikas valdība, lai stabilizētu ekonomiku, aizliedza privātpersonām uzkrāt zeltu. Mūsdienās ASV zelta teorētiskā vērtība pārsniedz 530 miljardus eiro. Taču šīm rezervēm regulāri ir svarīga loma iekšpolitiskajās debatēs, un dažas amatpersonas periodiski aicina pastiprināt kontroli, lai vēlreiz apliecinātu to stingru pārvaldību un integritāti starptautiskās ekonomiskās nestabilitātes apstākļos.
Eiropai ir stratēģiskās rezerves, lai novērstu globālo spriedzi
Vācijai ar 3351 tonnu zelta rezervēm ir otrās lielākās zelta rezerves pasaulē. Lielākā daļa tās rezervju joprojām tiek turēta ārvalstīs, kas ir tiešas Aukstā kara drošības stratēģijas sekas. Tomēr nesenais saspīlējums starp Eiropu un ASV, īpaši pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, mudina Vācijas iestādes paātrināt šī zelta repatriāciju Eiropas teritorijā.
Trešajā un ceturtajā vietā ir Francija un Itālija ar attiecīgi 2 436 un 2 451 tonnu. Šīs milzīgās rezerves vairāku simtu miljardu eiro vērtībā ir būtisks monetārās drošības tīkls šīm divām lielākajām Eiropas ekonomikām. Parīzē Francijas zelts tiek glabāts La Souterraine, īpaši drošā glabātavā, kas ir tautas vēlmes pasargāt sevi no jebkādiem lieliem satricinājumiem finanšu tirgos taustāms simbols. Itālijā rezerves tiek pārvaldītas piesardzīgi, aizsargājoties no ekonomiskās spriedzes euro zonā.
Ķīna stiprina savas rezerves, saskaroties ar starptautiskiem izaicinājumiem
Ķīna ar 2279 tonnām aktīvi uzkrāj dzeltenā metāla, lai stiprinātu savu ekonomisko stāvokli . Ņemot vērā notiekošo tirdzniecības konfliktu ar Vašingtonu, Pekina stratēģiski izmanto zelta rezerves, lai stabilizētu savu valūtu, veicinātu tirdzniecības partneru uzticēšanos un mazinātu ASV dolāra kursa svārstību iespējamo ietekmi. Šāda izvēle skaidri parāda, ka zelts joprojām ir būtisks Ķīnas ekonomiskais svira tās pieaugošajā sāncensībā ar Rietumiem.
Tāpēc zelts joprojām ieņem nozīmīgu vietu lielvaru ekonomiskajās stratēģijās. Kā patiess pasaules ekonomikas termometrs tas joprojām ir droša likme, īpaši laikā, kad pasaules tirgos valda nenoteiktība. Tādējādi šīs gigantiskās rezerves ir ne tikai ekonomiski rādītāji, bet arī spēcīgi ietekmes un suverenitātes instrumenti.
5 lielākās zelta rezerves pasaulē:
- ASV: 8133 tonnas (aptuveni 530 miljardi eiro).
- Vācija: 3 351 tonna (aptuveni 218 miljardi euro).
- Itālija: 2 451 tonna (aptuveni 160 miljardi euro).
- Francija: 2436 tonnas (aptuveni 158 miljardi euro).
- Ķīna: 2 279 tonnas (aptuveni 148 miljardi euro)
