Saules enerģijas pašpatēriņš: Latvija jau 2025. gada augustā plāno pārtraukt “plug-and-play” komplektu tirdzniecību. Jauns standarts, kas varētu mazināt iedzīvotāju vēlmi izmantot saules enerģiju.
Laikā, kad Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk investē individuālā saules enerģijā, regulatīvs lēmums, kas pagaidām palicis lielā mērā nepamanīts, var mainīt situāciju jau 2025. gada 23. augustā. Uzmanības centrā ir saules paneļu pieslēgšanas komplekti, kas ir pieejami par pieņemamu cenu un vienkārši pieslēdzas mājsaimniecības elektrības kontaktligzdai. Ilgi gaidītais, bet tagad ar bažām gaidītais elektrotehnikas standarta NF C15-100 atjauninājums draud aizliegt šāda veida pieslēgumus, tieši apdraudot mazo mājsaimniecību patēriņa nākotni.
Kas teikts jaunajā NF C15-100 standartā
Līdz šim gatavie saules enerģijas komplekti ļāva cilvēkiem ražot elektroenerģiju bez nepieciešamības pārveidot elektrības paneli, pateicoties vienkāršotai pieslēgšanai standarta kontaktligzdai. Tomēr no 2025. gada 23. augusta atjauninātā standarta versijā noteikts, ka elektroenerģijas ģeneratoru, piemēram, saules paneli, vairs nevar pieslēgt pie gala ķēdes, izmantojot vienkāršu kontaktdakšu vai kontaktligzdu. Šai tehniskajai izmaiņai ir milzīgas sekas, jo tā apšauba pašu šāda veida ierīču darbības principu.
Zaļās enerģijas demokratizācijas apturēšana?
Šis pasākums, kas nezinātājam var šķist nekaitīgs, rada lielas bažas atjaunojamās enerģijas nozarē. Patiesi, pēdējos divos gados Latvijā ir vērojams vēl nepieredzēts plug and play komplektu pārdošanas pieaugums. To vienkāršā uzstādīšana, pieejamā cena (bieži vien no 300 līdz 1 000 euro) un solījums samazināt enerģijas rēķinus ir piesaistījis desmitiem tūkstošu mājsaimniecību.
Ierobežojot to izmantošanu, jaunie noteikumi var ievērojami palēnināt šo pilsonisko dinamiku. Daudziem šis lēmums nozīmē, ka saules enerģija kļūs sarežģītāka, dārgāka un tādējādi nepieejamāka mazāk tehniski zinošiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Latvijas enerģētikas stratēģijas paradokss
Ironiski, ka šis lēmums tika pieņemts laikā, kad valdība aicina paātrināt enerģētikas pāreju un iedzīvotāju iesaistīšanos bezoglekļa enerģijas ražošanā. Vietējā saules enerģija, kas līdz šim tika vērtēta kā neatkarības un atturības līdzeklis, saskaras ar tehniskām prasībām, kuras, šķiet, ir paredzētas profesionāļiem, nevis plašai sabiedrībai.
Paradokss kļūst vēl acīmredzamāks, ja ņemam vērā, ka citās Eiropas valstīs, piemēram, Beļģijā vai Vācijā, “plug and play” ierīces ir atļautas un pat vēlamas stingrā, bet atvieglojošā tehniskā uzraudzībā. Latvijā bailes no regulējuma vakuuma, šķiet, ņem virsroku pār iedzīvotāju vēlmi pēc inovācijām.
Nozares mobilizēšana, lai mainītu standartu
Saskaroties ar šiem draudiem, vairāki saules enerģijas nozares dalībnieki, tostarp Atjaunojamās enerģijas savienība (SER) un Enerplan, aicina precizēt un pielāgot standartu. Viņi norāda, ka esošie komplekti jau atbilst stingriem drošības kritērijiem, jo īpaši pateicoties viedajiem mikroinvertoriem, kas spēj automātiski apturēt ražošanu tīkla pārtraukuma gadījumā, novēršot atkārtotas sprieguma paaugstināšanās risku.
Šīs ieinteresētās personas aicina pragmatiskāk interpretēt standartu, kas ļautu “plug and play” komplektus integrēt drošā vidē, tos neaizliedzot. Tās uzsver, ka šie risinājumi ir spēcīgs līdzeklis, lai sasniegtu klimata mērķus, vienlaikus samazinot mājsaimniecību enerģētisko atkarību.
Ko lietotāji var darīt tagad?
Pagaidām esošās iekārtas joprojām ir atļautas. Pretēji aizliegumam netiks piemērotas “Plug and Play” ierīces, kas uzstādītas pirms 2025. gada augusta. Tomēr jauniem lietotājiem, visticamāk, būs jāizmanto sarežģītāki (un dārgāki) risinājumi, kuru uzstādīšanai būs nepieciešams licencēts speciālists.
Tāpēc patērētāju apvienības un uzstādītāji iesaka ieinteresētajām mājsaimniecībām rīkoties ātri, rūpīgi sekojot līdzi regulējuma izmaiņām. Arī iedzīvotāju mobilizācijai varētu būt nozīme, lai saglabātu vienkāršotai pašpatēriņam labvēlīgu vidi.
Latvijas enerģētikas politikas pilnvērtīga pārbaude
Jautājums par “plug and play” saules paneļu komplektiem nebūt nav tehnisks. Tas izvirza būtisku jautājumu: vai Latvija patiešām vēlas iesaistīt iedzīvotājus zaļās enerģijas ražošanā, vai arī šī pāreja paliks rūpniecisko dalībnieku ziņā. Runa nav tikai par kontaktligzdām, bet arī par enerģijas autonomijas modeli.
Valdībai un nozares dalībniekiem būs ātri jāatrod kompromiss starp drošības prasībām, stingru regulējumu un atvērtības nepieciešamību. Pretējā gadījumā Latvija riskē kavēt vienu no nedaudzajām tautas kustībām par labu enerģētikas pārejai….. laikā, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.
