Bez latiem un eiro mūsu valstī apgrozībā ir bijušas arī citas valūtas, kurām šodien ir augsta vērtība to vecuma dēļ.
Latvijai ir bagātas numismātikas tradīcijas, kas sniedzas tālu aiz pesetas vai pašreizējā eiro. Vēstures gaitā apgrozībā ir bijušas monētas, kuras šodien tiek uzskatītas par īstām dārgakmeņiem to retuma un vēsturiskās vērtības dēļ. Viena no vispieprasītākajām ir Centén Segoviano, kas ir ārkārtējs eksemplārs – visā pasaulē ir tikai astoņi eksemplāri, un tās tirgus vērtība var sasniegt divus miljonus eiro.
Unikāla valūta tās vēstures un retuma dēļ
Centén Segoviano monēta pirmo reizi tika emitēta 1609. gadā Filipa III valdīšanas laikā un tika kalta arī 1623. un 1633. gadā. Tās izmantošana bija neparasta: tā nebija paredzēta apgrozībai, bet gan kalpoja kā prestiža simbols, ko monarhs dāvināja ietekmīgām muižniecības un galma personām. Sākotnējā monētas vērtība bija simts escudo, taču tās pašreizējā cena ir ievērojami pieaugusi tās retuma dēļ.
Monētas diametrs ir 71 milimetrs, tā sver 340 gramus un ir rotāta ar Jeruzalemes krusta attēlu un Spānijas monarhijas ģerboni. Uz monētas ir arī uzraksts “Phillipus III Dei Gratia ” ( Filips III no Dieva žēlastības), kas liecina par dievišķo raksturu, ko tolaik piedēvēja karaļnamam.
Centén Segovia ir dārgakmens kolekcionāriem.
Šāda veida izstrādājumi izceļas ne tikai ar savu dizainu vai simbolisko vērtību, bet arī ar to ārkārtīgi ierobežoto pieejamību. Viena no šīm monētām 2009. gadā izsolē Barselonā tika pārdota par 800 000 eiro. Neilgi pēc tam kāds Šveices kolekcionārs par citu eksemplāru piedāvāja 944 000 eiro, tādējādi apliecinot, ka šī monēta ir viena no iekārojamākajām monētām pasaulē.
Mūsdienās daži no šiem eksemplāriem glabājas privātās rokās, bet citi ir daļa no Casa de la Moneda muzeja un Nacionālā arheoloģijas muzeja kolekcijām, kur tie tiek glabāti kā daļa no Latvijas vēsturiskā mantojuma.
