Plastmasas daļiņas jau ir mūsu organismā, taču eksperti apgalvo, ka ir iespējams samazināt to uzņemšanu. Uzziniet, ko varat darīt, lai pasargātu sevi no šīs klusās sērgas.
Pētījumi par mikroplastmasas piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību sākās tikai pirms dažām desmitgadēm, un joprojām ir daudz darāmā, lai uzzinātu par tā ilgtermiņa ietekmi.
Zinātne tikai nesen ir sākusi pētīt plastmasas piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību. Taču, tā kā plastmasas daļiņas ir visur – gaisā, augsnē, ūdenī un pārtikā, nav pārsteigums, ka tās jau ir nokļuvušas mūsu organismā.
Pētījumi liecina, ka mikro/nanoplastmasa jau ir nokļuvusi mūsu plaušās, aknās, reproduktīvajos orgānos, zarnās un smadzeņu audos.
Pētnieki joprojām nezina, kāda ir šī jaunā piesārņojuma avota ilgtermiņa ietekme, taču pierādījumi liecina, ka tas var kaitēt mūsu veselībai.
Plastmasa ir mūsdienu sērga, kas ir klusi iebrukusi mūsu ikdienā, taču ar to var cīnīties. Jaunākie pētījumi norāda uz dažādiem pasākumiem, lai samazinātu tās patēriņu.
Tiek lēsts, ka ik gadu vidē nonāk no 10 līdz 40 miljoniem tonnu mikroplastmasas, un paredzams, ka līdz 2040. gadam šis skaitlis dubultosies.
Tāpēc esam apkopojuši informāciju no dažādiem pētījumiem un izveidojuši praktisku ceļvedi, lai palīdzētu jums saprast, ko varat darīt, lai samazinātu plastmasas daļiņu iedarbību. Ņemiet vērā.
1 – Dzeriet krāna ūdeni
Pārejot no pudelēs pildīta ūdens uz krāna ūdeni, mikroplastmasas daļiņu patēriņu varētu samazināt no 90 000 līdz 4000 daļiņu gadā. Pēc pētnieku domām, šādam samazinājumam varētu būt ievērojamas sekas.
Plastmasas pudeles var saturēt 240 000 mikroplastmasas daļiņu.
Arī ūdens vārīšana un filtrēšana var palīdzēt likvidēt līdz pat 90 procentiem plastmasas daļiņu, lai gan eksperti brīdina, ka vārīšana var no ūdens izvadīt arī hloru un mikroorganismus.
2 – Izvēlieties vaļēju tēju
Tējas maisiņos, kas izgatavoti no neilona-6, celulozes un polipropilēna, izdalās dažādas daļiņas, kas saistītas ar iesaiņojuma sastāvu. No polipropilēna izdalās aptuveni 1,2 miljardi daļiņu mililitrā – ar vidējo izmēru 136,7 nanometri.
Vēl 135 miljoni daļiņu mililitrā, kuru vidējais izmērs ir 244 nanometri, nāk no celulozes. Visbeidzot, no neilona 6 izdalās aptuveni 8,18 miljoni daļiņu mililitrā ar vidējo izmēru 138,4 nanometri.
3. Samaziniet iepakotu pārtikas produktu patēriņu
Starptautisks pētījums par konservētu pārtiku parādīja, ka pēc piecu dienu ilga konservētu zupu ikdienas patēriņa bisfenola A (BPA ) līmenis urīnā palielinājās par vairāk nekā 1000 %.
Bisfenols A, pazīstams arī kā BPA, ir savienojums, ko izmanto polikarbonāta plastmasas un epoksīdsveķu ražošanā, un tas bieži sastopams arī pārtikas uzglabāšanas traukos, piemēram, burkās, toveros, traukos un plastmasas pudelēs.
Pētījumi liecina, ka , ierobežojot konservētu un iepakotu pārtikas produktu patēriņu, var efektīvi samazināt mikrodaļiņu iedarbību. Tomēr šo BPA koncentrācijas kāpumu ilgums un ietekme uz veselību ir neskaidra, tāpēc ir nepieciešami papildu pētījumi.
4 – Izvairieties no īpaši apstrādātiem pārtikas produktiem.
Amerikāņu un kanādiešu veiktie pētījumi liecina, ka ļoti pārstrādātos pārtikas produktos, piemēram, vistas nagets, ir 30 reižu vairāk mikroplastmasu uz gramu nekā vistas krūtiņās.
Labākais risinājums mikroplastmasas uzņemšanas samazināšanai ir mājās gatavots ēdiens, nevis pusfabrikāti.
Pētījumā uzsvērta rūpnieciskās pārveides ietekme, kuras rezultātā parasti kādā ražošanas posmā tiek izmantota plastmasa. Ja ēdiens tiek gatavots mājās, plastmasas uzņemšanas iespējamība ir mazāka. Jo vairāk posmu vai ķēžu pārtika iziet, jo lielāka ir iespēja, ka tā būs piesārņota.
5 – Ierobežojiet apetīti pēc jūras veltēm.
Nesen veiktā pētījumā, ko veica vairākas Amerikas universitātes, konstatēts, ka 99 % no 182 jūras produktu paraugiem, kas iegādāti lielveikalā un zvejas kuģī Oregonā, ir ievērojams daudzums mikroplastmasas.
Vislielākais plastmasas daļiņu daudzums tika konstatēts rozā garnelēs.
Mērens jūras velšu, īpaši to sugu, kas filtrē jūras ūdeni, piemēram, austeres, garneles, gliemenes un gliemenes, patēriņš var palīdzēt samazināt mikroplastmasas uzņemšanu.
6 – Ēdienus mazāk sālijiet
Starptautiskā pētījumā tika analizētas vairākas Austrālijas komerciālās sāls šķirnes (gan sauszemes, gan jūras sāls) un konstatēts, ka šajā minerālvielā ir augsts mikroplastmasas daudzums.
7. Izmantojiet stikla traukus ēdiena sildīšanai un uzglabāšanai.
Izvēloties stikla vai tērauda traukus pārtikas produktu uzglabāšanai ledusskapī vai istabas temperatūrā, var ievērojami samazināt mikroplastmasas patēriņu.
Eksperti neiesaka plastmasas traukus likt mikroviļņu krāsnī.
Sildot ēdienu plastmasas traukos mikroviļņu krāsnī trīs minūtes, var izdalīties līdz četriem miljoniem mikroplastmasas daļiņu un divi miljardi nanoplastmasas daļiņu.
8 – Nodarbības un svīšana
Kanādas zinātnieku veiktie pētījumi liecina, ka svīšana palīdz izvadīt bisfenolu A (BPA) no organisma, taču brīdina, ka ir nepieciešami papildu pētījumi, lai izprastu šīs metodes ilgtermiņa ietekmi.
Lai gan daži pierādījumi liecina, ka svīšana veicina noteiktu no plastmasas iegūtu savienojumu, piemēram, BPA, izdalīšanos, pašlaik nav tiešu pētījumu, kas apstiprinātu tās nozīmi kopējā mikroplastmasas daudzuma samazināšanā.
Lai gan mēs vēl nezinām, kāda ir vingrošanas ietekme šajā konkrētajā jomā, mēs zinām, ka vairumā gadījumu tā ir laba izvēle, lai uzturētu savu ķermeni un prātu veselīgu.
9 – Iekļaujiet uzturā sarkanos, violetos un zilos augļus
Tādi augļi kā kazenes, avenes un ķirši vai tādi dārzeņi kā melnās pupiņas, sarkanie sīpoli, sarkanie kāposti un baklažāni var palīdzēt samazināt iespējamo mikro/nanoplastmasu toksiskumu reproduktīvajos orgānos. Žurnālā “Pharmaceutical Analysis” publicētajā pētījumā galvenais iemesls šādam ieteikumam ir antocianīnu – šajos pārtikas produktos esošo dabisko savienojumu – klātbūtne.
Tādi augļi kā mellenes ir bagāti ar antocianīniem, kas palīdz cīnīties pret oksidāciju un iekaisumu, ko laika gaitā mikroplastmasa var izraisīt vīriešu un sieviešu reproduktīvajā sistēmā.
Pētījumi liecina, ka oksidatīvie bojājumi un iekaisums ir divi galvenie mikroplastmasas toksicitātes cēloņi organismā, un antocianīnu antioksidatīvās un pretiekaisuma īpašības var cīnīties pret šo ietekmi.
