Liela daļa atkritumu, kas Kanāriju salu piekrasti sasniedz no tādām tālām vietām kā Kanāda, ASV austrumu piekraste, Meksika un pat Grenlande, dažādu okeāna straumju saplūšanas rezultātā nonāk Kanāriju salās.
Jūras atkritumi, kas peld atklātā jūrā
Kuģošanu starp Kanāriju salām un Ameriku klasiskās kuģniecības laikmetā, īpaši pēc Kristofora Kolumba ceļojuma, noteica divi galvenie faktori: virszemes okeāna straumes un pasātu vēji. Abi elementi bija izšķiroši transatlantisko ekspedīciju veiksmei un noteica jūras ceļus starp Eiropu un Jauno pasauli.
Tomēr tagad tās pašas straumes minerālu vietā nes tūkstošiem kilometru jūras atlūzu. Nonākuši arhipelāgā ar Golfa straumi, tie pievienojas daudzām citām sugām, kas nāk no iekšējām salām, radot ļoti nopietnu vides problēmu.
Šādus rezultātus ieguva SEO/BirdLife sadarbībā ar tādām vietējām organizācijām kā Papacría, Oceans4Life, La Foresta un Fronsub Club, kas vāc un analizē atkritumus, kuri ieplūst Grankanārijas, Lansarotes, Činijo arhipelāga, La Palmas un El Hierro biosfēras rezervātos, īstenojot novatorisku RBMar projektu.
Iegūtā zinātniskā informācija tiks izmantota, lai izstrādātu pārvaldības pasākumus un valsts politiku, kuras mērķis ir saglabāt šīs dabas teritorijas, kas ir ļoti svarīgas Kanāriju salu jūras bioloģiskajai daudzveidībai.
Okeāna straumju ietekme
Liela daļa atkritumu – visu veidu un veidu -, kas nonāk Kanāriju salu piekrastē, bieži vien nāk no tādām tālām vietām kā Kanāda, ASV austrumu piekraste, Meksika un pat Grenlande dažādu jūras straumju, piemēram, Labradora straumes, Golfa straumes vai Kanāriju salu aukstās straumes, sajaukšanās dēļ, lai gan lielākā daļa atkritumu jūrā rodas uz sauszemes.
Visvairāk no visiem konstatētajiem atkritumiem ir plastmasas atkritumi, taču vislielākais ir cigarešu izsmēķu daudzums, uzsverot, ka pilsētu vidē steidzami nepieciešama efektīva cieto atkritumu apsaimniekošana.
Šis piesārņojums, kas ietekmē jūras ekosistēmas, apvienojumā ar klimata pārmaiņu ietekmi ir viens no nopietnākajiem draudiem cilvēku veselībai, videi un bioloģiskajai daudzveidībai.
Ekspertu sadarbība
RBmar darba mērķis, kas tiks pabeigts šoruden, ir izstrādāt Kanāriju salām piemērotu jūras atkritumu monitoringa protokolu. Darbs paredz veikt 100 m garu transektu un pārbaudīt visus atklātos objektus, kuru izmērs ir no 0,5 mm līdz 2,5 mm, katrā no iesaistīto salu pludmalēm, kas atlasītas, pamatojoties uz dažādiem tehniskiem kritērijiem. Šo apsekošanu veic visos gadalaikos, jo īpaši pavasarī, un to veic specializēti speciālisti (biologi, ģeogrāfi un ekologi).
Šis process ir būtisks, lai savāktu datus, kurus pēc tam analizējot Jūras zinātnisko tehnoloģiju centrā (Cetecima), kas atrodas Grankanārijā, būs iespējams raksturot jūras atkritumus, noteikt to izcelsmi un uzkrāšanās vietas.
Tāpat Kanāriju salu okeāna platforma palīdzēs veikt okeanogrāfisko un šķidruma raksturojumu, lai analizētu pārvietošanās modeļus, sniedzot svarīgu informāciju, lai uzraudzītu un pieņemtu turpmāku politiku šīs steidzamās un kritiskās vides problēmas mazināšanai.
Atbildīga un kopīga tīrīšana
Projektā ir ne tikai veikta atkritumu uzraudzība pludmalēs, bet arī citas tiešas darbības, tostarp ostu dibenu tīrīšana katrā no salām, ko veic profesionālas nirēju komandas, kas specializējas zemūdens darbos. Šādas tīrīšanas operācijas prasa sarežģītu loģistiku gan komandas apmācības, gan jūras gultnē uzkrājamo atkritumu veida dēļ: zvejas tīkli, baterijas, riepas, smago metālu atliekas un pat automašīnas. Šie pasākumi ne tikai palīdzēs uzlabot vides stāvokli ostā, bet arī uzkrāt zināšanas par zemūdens atkritumiem, kas ir vēl nepietiekami izpētīts aspekts, kurš varētu kļūt par pamatu turpmākiem rīcības protokoliem.
Uz iesaistītajām salām notiks arī daudzas pludmales sakopšanas akcijas, iesaistot dažādas grupas no katras teritorijas ar lielu apņemšanos un ilggadēju pieredzi šādu akciju veikšanā uz salas. Šie pasākumi ir izstrādāti no ekoloģiskā viedokļa, ievērojot piekrastes ekosistēmas un dziļi izprotot vietējo kontekstu. Tie nav liela mēroga tīrīšanas pasākumi, bet gan rūpīgi plānoti pasākumi, kas samazina ietekmi, ar nelielu dalībnieku skaitu un rūpīgu sagatavošanos.
Pasākumi katrā salā ir pielāgoti sadarbojošās grupas un teritorijas īpatnībām. Piemēram, Lansarotē to veic Papacría kolektīvs, kas specializējas zemes apsaimniekošanā un ko veido Kanāriju mākslinieku grupa, kas nodarbojas ar vides saglabāšanu un rūpēm par vidi. Galvenā uzmanība tiek pievērsta grūti pieejamu teritoriju sakopšanai, ņemot vērā ievērojamo jūras piesārņojumu un jūras atkritumu uzkrāšanos salā, kas ir viena no visvairāk cietušajām Kanāriju salu teritorijām.
Grankanārijas salā SEO/BirdLife sadarbojas ar kolektīvu Ocean4Life, kas darbojas, lai aizsargātu un atjaunotu salas okeānus un dabisko vidi, galvenokārt iesaistot pludmales sakopšanas darbos izglītības sabiedrību. La Palmas salā darbojas biedrība La Foresta Bioculture Association, ko 2021. gadā dibināja iedzīvotāju grupa, kuru virza ideja aizsargāt lauku un savvaļas biotopus un kultūru, kā arī veicināt kopienas aktivitātes un līdzdalību. El Hierro salā RBmar sadarbojas ar nirēju klubu Fronsub, kas veicina izpratni un interesi par jūras gultni, organizējot daudzas jūras gultnes un pludmales sakopšanas talkas.
Materiālu vākšanu no jūras gultnes veiks arī brīvprātīgie, izmantojot caurules, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem tieši piedalīties jūras ekosistēmu atjaunošanā. Katrā salā tiks rīkotas arī informatīvas sanāksmes ar vietējām grupām, veicinot vides izglītību un iedzīvotāju iesaistīšanos cīņā pret jūras piesārņojumu.
