Augsti valūtas debesīs uzspīdēja negaidīta uguns bumba. Krievijas rublis ir kļuvis par visdinamiskāko valūtu pasaulē, šogad reģistrējot lielāko kāpumu attiecībā pret dolāru un pat apsteidzot tradicionālo drošo patvērumu – zeltu, aktīvu, kas pēdējā laikā strauji aug un šādas nenoteiktības apstākļos nemitīgi sasniedz visu laiku augstāko līmeni. Negaidītais rubļa kursa kāpums, valūtai, kas no 2024. gada beigām līdz šā gada sākumam bija nonākusi nopietnās grūtībās, pārsteidza pat valsts ekonomikas līderus. Ja 2024. gada beigās valūtas kurss bija 0,00881 rublis par dolāru, tad tagad tas svārstās 0,01216 rubļa par dolāru līmenī. Lai gan rallijs nav pilnībā saskaņots, pāra reversais virziens palīdz labāk novērot rallija norisi: ja rublis gadu noslēdza virs 113 par dolāru, tad tagad tas virzās 82. diapazonā.
Saskaņā ar Bloomberg datiem kopš gada sākuma rublis pret dolāru ārpusbiržas tirgū nostiprinājies par 38%. Dārgmetālu zelta cena ir pieaugusi par 25,5 %. Zviedrijas krona (+13% ) bija nākamais lielākais ieguvējs attiecībā pret dolāru , ko veicināja ziņas par investīciju pieaugumu Eiropā un virsraksti par vērienīgu bruņošanās atjaunošanu, jo Zviedrija ir vadošais ražotājs aizsardzības nozarē. Raugoties plašāk, rublis pret eiro kopš gada sākuma palielinājies par vairāk nekā 26%.
Lai gan ASV dolāra kurss ir vājinājies, pieaugot spiedienam, ko rada prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) saasinātais tarifu karš, Krievijas valūta ir nostiprinājusies arī valstij raksturīgu faktoru, t.sk. rekordlielu procentu likmju, ietekmē. Savu lomu nospēlēja arī jaunā ģeopolitiskā situācija pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā.
“Atšķirībā no daudzām jauno tirgus ekonomikas valstu valūtām rublis nesaskaras ar kapitāla aizplūšanas spiedienu, ko izraisa globālo investoru aiziešana no riskantajiem aktīviem,” aģentūrai Bloomberg sacīja T-Investments ekonomiste Sofija Doneca . “ Kapitāla kontrole lielā mērā ir pasargājusi Krieviju no šīs situācijas,” viņš piebilda, savukārt valūtu atbalsta augstās aizņemšanās izmaksas.
Šie iekšzemes faktori ir veicinājuši rubļa vērtības pieaugumu attiecībā pret ASV dolāra kursa vājināšanos, pat ja joprojām ir spēkā plašas sankcijas, ko ASV un tās sabiedrotie noteica pēc 2022. gada februārī notikušās invazijas Ukrainā. Pastāvīgā inflācija ir piespiedusi Krievijas Banku īstenot ļoti stingru monetāro politiku – oficiālā procentu likme ir 21% -, kas ir samazinājusi pieprasījumu pēc importa un līdz ar to arī pēc ārvalstu valūtas. Tikmēr eksportētāji ir spiesti daļu no saviem ieņēmumiem ārvalstu valūtā pārdot vietējā tirgū, kas vēl vairāk veicina rubļa kursa kāpumu.
Priekšstats par ASV politikas sasilšanu attiecībā pret Krieviju ir atdzīvinājis rubļa pievilcību klasiskajai “curry-trade” stratēģijai (ieguldījumi vietējā valūtā ar mērķi gūt peļņu ārvalstu valūtā). Krievijas Banka savā kopsavilkumā par debatēm par galveno procentu likmi atzīst, ka rubļa kursa kāpumu, iespējams, izraisījusi atjaunojusies interese par Krievijas aktīviem ģeopolitiskās situācijas uzlabošanās apstākļos.
Ārvalstu investori, ignorējot sankciju risku, vēršas pie valstīm, kurām ir labas attiecības ar Krieviju, lai iegūtu piekļuvi rubļa aktīviem ar augstu ienesīgumu, uzskata Dubaijā bāzētās Istar Capital izpētes un portfeļu pārvaldības direktors Iskanders Lučko. Turklāt Krievijas uzņēmumi cenšas refinansēt pārmērīgi dārgo parādu vietējā valūtā, izmantojot daudz lētākus Ķīnas juaņu valūtā denominētus aizdevumus, kas rada papildu ārvalstu valūtas konvertāciju rubļos, piebilst Lutsko.
“Kopš gada sākuma rublis ir guvis labumu no trim notikumiem. Pirmkārt, Putina un Trampa atkusnis ir veicinājis uzticēšanos Krievijas tirgiem un samazinājis pieprasījumu pēc aktīviem cietajā valūtā. Otrkārt, stingrā monetārā politika ir samazinājusi uzņēmumu un patērētāju pieprasījumu pēc importa, palielinot tīrās cietās valūtas piedāvājumu. Un, treškārt, Krievijas valdība aizsargā tautsaimniecību no naftas cenu krituma sekām, pārdodot ārvalstu valūtu no sava Valsts ieguldījumu fonda,” rezumē Bloomberg Economics Krievijas ekonomists Alekss Isakovs.
Kremlim nav labas ziņas
Tomēr, kā minēts raksta ievadā, rublis pret dolāru Krievijā šogad nostiprinājies par 19%, sasniedzot 82,7671, kas ir mazāk nekā ārvalstu tirgos reģistrētais pieaugums, liecina Krievijas Bankas dati . Atšķirības skaidrojamas ar valūtas kursu atšķirībām pagājušā gada nogalē, kad vietējais tirgus bija slēgts uz ilgām brīvdienām, bet globālā tirdzniecība turpinājās. ASV dolāru tirdzniecība Maskavas biržā joprojām ir apturēta pēc tam, kad ASV pagājušajā vasarā noteiktās sankcijas piespieda valsti pāriet uz ārpusbiržas tirgu. Tas sarežģīja cenu noteikšanu un veicināja atšķirību starp iekšzemes un pasaules cenām.
Rubļa kursa kāpums bija pārsteigums Krievijas valdībai, kas, izstrādājot 2025. gada budžetu, vidējo valūtas kursu noteica 96,5 rubļi par dolāru, kas ir par 14% zemāks nekā pašreizējais kurss. Protams, ne viss tas Maskavai ir pozitīvi. Spēcīgāka valūta apvienojumā ar naftas cenu kritumu draud samazināt gaidāmos eksporta ieņēmumus – īsto “debesu mannu”, kas baro Krievijas militāro darbību Ukrainā. Lai gan spēcīgāka valūta var būt laba ziņa inflācijas aizstāvjiem, tā draud ierobežot ieņēmumus no enerģijas, jo valdība tērē daudz līdzekļu militārajām un sociālajām programmām.
Daudzi analītiķi ir piesardzīgi. Saskaņā ar Krievijas Bankas martā veiktās aptaujas rezultātiem vienprātīgi tika prognozēts, ka rublis šogad vidēji maksās aptuveni 98,5 rubļus par dolāru. Tomēr scenārijs varētu būtiski mainīties. Pašlaik daži stratēģi apgalvo, ka rublim labvēlīgi faktori, visticamāk, īstermiņā saglabāsies. “Pašlaik nav skaidru iemeslu rubļa kursa vājināšanai, un likmju samazinājums nākamajā ceturksnī ir izslēgts,”
