Jauns pētījums apšauba klasisko skatījumu uz sugu evolūciju atsevišķās, neatkarīgās līnijās.
Lai gan iepriekš tika uzskatīts, ka cilvēku suga cēlusies no vienas senču grupas, jauns pētījums faktiski liecina, ka divas senču populācijas atdalījās aptuveni pirms 1,5 miljoniem gadu, pirms apvienojās, sajaucoties aptuveni pirms 300 000 gadiem.
“Krustojumi un ģenētiskā apmaiņa, iespējams, ir spēlējusi svarīgu lomu jaunu sugu parādīšanās dažādos laikos dzīvnieku pasaulē,” norādīja ģenētiķis Trevors Kazins, pētījuma galvenais autors, izdevumā Science Alert.
Evolūcijas koks ar atšķirīgām atzariem… kas pēc tam atkal savienojas.
Ņemsim attēlu ar koku, kura stumbrs simbolizē kopējo priekšteci. Šis stumbrs turpinās dot jaunas atzaras, tāpat kā daudzas citas jaunas sugas. Bet šīs pēdējās tad attīstās katra atsevišķi, nekad nesatiekoties. “Evolūcijas koks neņem vērā atkārtojošos un atkārtojošos intraspeciālo dinamiku, daudzos gadījumus, kad vairojošā grupa sadalās divās daļās un pēc tam atkal apvienojas, lai kļūtu par vienu”, — skaidro Science Alert. Tieši uz šiem nelaimīgajiem gadījumiem pētnieki nolēma koncentrēties.
Viņi balstījās uz ģenētiskajiem datiem no projekta “1000 genomi” — starptautiska pētniecības projekta, kura mērķis ir katalogizēt cilvēka ģenētiskās variācijas. Šie elementi tika integrēti statistiskā modelī, kas balstīts uz varbūtību, ka noteikti gēni cēlušies no kopēja priekšteča bez jebkādas selekcijas ietekmes.
Priekšteču populācija, kurai mūsdienu cilvēks ir parādā 80 % sava ģenētiskā materiāla.
Tādējādi pētnieki atklāja pierādījumus par ilgstošu strukturālu periodu visu mūsdienu cilvēku vēsturē, kura laikā divas senču populācijas, kas izšķīrās apmēram pirms 1,5 miljoniem gadu, atkal apvienojās apmēram pirms 300 000 gadu proporcijā ~80:20%.
“Tūlīt pēc divu senču populāciju sadalīšanās mēs novērojam ievērojamu šaurumu vienā no tām, kas ļauj pieņemt, ka tā samazinājās līdz ļoti mazam izmēram un pēc tam lēnām auga miljonu gadu garumā,” skaidro Eilvins Skalli, ģenētiķis un viens no pētījuma vadošajiem autoriem. “Šī populācija vēlāk deva apmēram 80 % mūsdienu cilvēku ģenētiskā materiāla, kā arī, šķiet, bija senču populācija, no kuras cēlās neandertālieši un denisovieši”, — piebilst viņš.
