Intelektu ne vienmēr var izmērīt ar skaļām frāzēm.Intelektu ne vienmēr var izpaust ar skaļiem vārdiem vai asprātīgām kultūras atsaucēm. Bieži tas izpaužas smalkākā sarunas mākslā. To man bieži teica mans vecais profesors, gudrs cilvēks.
Sarunas klusā spēks
Vai jūs kādreiz esat bijuši situācijā, kad, iesaistoties aizraujošā sarunā, pēkšņi sapratāt, ka jūsu sarunu biedrs, iespējams, ir neticami gudrs?
Runa nav vienmēr par enciklopēdiskām zināšanām, bet drīzāk par uztveramību izvēlētajām tēmām. Dažas tēmas patiešām prasa domāšanas dziļumu un analītiskās spējas, kas ievērojami pārsniedz vidējo līmeni. Izskaidrosim to sīkāk.
Personas, kas demonstrē augstu intelektu
Lai jēgpilni izprastu dažas tēmas, ir nepieciešami sarežģītāki kognitīvie procesi. Ja kāds regulāri virza sarunu uz šādām tēmām, visticamāk, viņam ir nopietnas intelektuālās spējas. Vēlaties uzzināt, kas ir šīs tēmas? Tieši to mēs arī gatavojamies izpētīt.
Bet pirms pāriet pie būtības, neliels brīdinājums: runa nav par to, lai spriestu par cilvēkiem vai veidotu intelektuālas hierarhijas. Drīzāk, runa ir par to, lai novērtētu domāšanas bagātību un smeltos iedvesmu no cilvēkiem, kas mūs apkārt. Kā teica mana vecmāmiņa: “Katrs, ko tu satiec, zina kaut ko, ko tu nezini.”
Tātad, piesprādzējiet drošības jostas. Piedāvājam jums izglītojošu pētījumu par intelektuāli stimulējošu sarunu pasauli.
1) Filozofija un ētika
Es nerunāju par tiem, kas deklamē Nīče, lai izceltos sabiedrībā.
Es runāju par tiem, kas patiesi interesējas par dziļiem jautājumiem: būtības dabu, brīvās gribas, morālajām dilemmām. Tās ir tēmas, kas prasa abstraktu domāšanu, loģisku stingrību un bieži vien personīgu interesi.
Filozofija un ētika nav visērtākās disciplīnas. Tās liek mums pētīt savus uzskatus, analizēt savas pārliecības un apsvērt radikāli atšķirīgus viedokļus.
Ja jūsu sarunu biedrs jūtas komfortabli šajos filozofiskajos ūdeņos, visticamāk, jūs sazināties ar īstu domātāju.
2) Globālās problēmas
Es atceros sarunu, kas pagājušajā gadā notika ar manu draugu bārā netālu no manas mājas. Pie karstajām kafijas tases viņš it kā starp citu sāka domāt par klimata pārmaiņām .
Bet viņš neapstājās pie mūžīgā “tad būs siltāk”. Viņš apsprieda sociālekonomiskās sekas, politiku, kas stāv aiz atjaunojamajiem enerģijas avotiem, un pat ētiskos apsvērumus, kas saistīti ar mūsu kolektīvo atbildību. Es biju patiesi iespaidojies.
Ne visi spēj dziļi apspriest globālas problēmas. Tam nepieciešamas starpdisciplinārās zināšanas: politika, ekonomika, zinātne, kultūra. Ir nepieciešama arī ievērojama empātija, lai saprastu daudzveidīgos viedokļus.
Ja kāds spēj apspriest šos tematus ar niansēm un skaidrību, tas ir acīmredzams intelektuālas spējas pazīme. Ne tikai tāpēc, ka viņš vai viņa ir kultūras cilvēks, bet arī tāpēc, ka šis cilvēks parāda pasaules izpratni, kas pārsniedz vienkāršas zināšanas.
3) Emocionālā inteliģence
Būsim uz brīdi reāli.
Inteliģence nav tikai faktu zināšanas vai kvantu fizikas izpratne. Tā ietver arī spēju saprast citus, viņu emocijas, vajadzības un motīvus.
Ja kāds spēj skaidri izteikt savas jūtas vai, vēl labāk, palīdz jums saprast jūsu jūtas, viņš demonstrē izcilu emocionālo inteliģenci .
Šāda veida saruna prasa uzmanību, klausīšanos un dziļu cilvēka stāvokļa izpratni.
Es bieži esmu pamanījis, ka gudrākie cilvēki ne vienmēr ir tie, kas citē Šekspīru vai saliek Rubika kubu. Dažreiz tieši viņi zina, kā piedāvāt iedrošinošu klātbūtni, taisnīgu vārdu vai pārdomu, kas met gaismu uz to, ko mēs izjūtam iekšēji.
Nākamreiz, kad kāds sāks apspriest emocijas vai jūtas, pievērsiet tam uzmanību. Tas var atklāt jums tikpat vērtīgu, cik slēptu intelekta formu.
Pētījumi parādījuši, ka emocionālā inteliģence ir saistīta ar noteiktām kognitīvām spējām, kas ietekmē emocionālu uzdevumu veikšanas efektivitāti neatkarīgi no intelekta koeficienta (IQ).
4) Klusuma spēks
Tas ir nedaudz negaidīti, vai ne? Bet palieciet ar mani.
Klusēšana, vai drīzāk spēja to novērtēt un izmantot gudri, var būt spilgta intelektuālā spēju pazīme.
Gaišākie prāti zina, ka nav obligāti jāaizpilda katrs mirklis ar vārdiem. Viņi saprot uzmanīgas klausīšanās un pārdomu vērtību, kā arī to, cik svarīga var būt atbilstoša klusēšana.
Tas, kurš spēj saglabāt pilnīgu klātbūtni klusā brīdī, neapjucot un nesteidzoties, bieži parāda smalku saskarsmes prasmi un spēju dziļi apstrādāt informāciju.
Nevajadzētu par zemu novērtēt klusumu. Tas var daudz pastāstīt par domāšanas kvalitāti cilvēkam, ar kuru jūs runājat.
5) Zinātne ikdienas dzīvē
Vai jūs zinājāt, ka viena tējkarote neitronu zvaigznes materiāla sver aptuveni tikpat daudz kā Everests? Interesanti, vai ne?
Ja kāds sarunā piemin šādus negaidītus zinātniskus faktus, tas var liecināt par zinātkāru un kultūras bagātu prātu.
Bet iespaidu rada ne tikai tukšas zināšanas. Tas ir viņa spēja saistīt šos jēdzienus ar mūsu ikdienas dzīvi. Tas, kurš spēj izskaidrot sarežģītas zinātniskas idejas vienkāršos vārdos vai piemērot tās reālās dzīves situācijās, parāda patiesu intelektu.
Tas nav tikai zināšanas. Tas ir sapratne, saikne, pedagoģija.
Nākamreiz, kad draugs jums izskaidros, kāpēc debesis ir zilas, kā darbojas mikroviļņu krāsns vai kāpēc maize cepjas, klausieties uzmanīgi. Jūs varat atrasties spožā intelektuālā sabiedrībā… kas padara zinātni tikpat aizraujošu, cik pieejamu.
6) Dažādu viedokļu izpratne
Reiz es runāju ar draudzeni, kurai bija apbrīnojama spēja saprast un izteikt viedokļus, kas ļoti atšķīrās no viņas paša.
Viņa ne vienmēr ar tiem piekrita, bet prata tos argumentēt tā, it kā viņa tos atbalstītu. Manuprāt, tā ir viena no smalkākajām inteliģences pazīmēm.
Spēja ielikties cita cilvēka vietā, redzēt pasauli viņa acīm un saprast viņa motīvus prasa augstu garīgo elastību, kā arī labu emocionālo inteliģenci.
Tas nozīmē uz laiku atteikties no saviem uzskatiem, spriedumiem un aizspriedumiem, lai pret citiem izturētos ar skaidrību un laipnību.
Šis ir empātijas, pārdomu un cieņas vingrinājums — intelektuāla prasme, kas ir tikpat reta, cik vērtīga.
Kad kāds spēj pieiet jautājumam no dažādām pusēm, mierīgi un atklāti, viņš ne tikai izrāda laipnību, bet arī demonstrē patiesu intelektuālo elastību.
Pētījumi liecina, ka kognitīvā elastība ir galvenais elements spējā ņemt vērā dažādus viedokļus, tādējādi veicinot efektīvāku sociālo mijiedarbību.
7) Nepārtraukta apmācība
Pētījumi liecina, ka nepārtraukta apmācība ir saistīta ar labāku kognitīvo adaptāciju un garīgo veselību.
Ja kāds bieži runā par to, ko viņš mācās — vai tas būtu jauna valoda, mūzikas instruments vai zinātniskā teorija — tas liecina par kaut ko vairāk nekā vienkārši hobiju.
Bieži vien tas ir zīme, ka cilvēks ir zinātkārs, aktīvs un vienmēr meklē ko jaunu.
Cilvēki ar augstām intelektuālajām spējām saprot, ka mācības nebeidzas skolā. Tas ir ceļojums, kas ilgst visu dzīvi.
Šī zinātkāre, nepārtrauktais vēlme pilnveidoties, apšaubīt savas zināšanas un paplašināt savu redzesloku ir viena no uzticamākajām intelektuālās spējas pazīmēm.
Gaišākie prāti neapgalvo, ka zina visu. Viņi turpina uzdot jautājumus, pētīt, attīstīties.
Nobeiguma domas
Nobeigumā jāatzīmē, ka intelektuāla saruna nav tikai zināšanu demonstrēšana vai zinātnisko atsauču sniegšana.
Tās pamatā ir ziņkāre, empātija, spēja klausīties, spēja saprast sarežģītas idejas un palikt atvērtiem pret to, ko mēs vēl nezinām.
Inteliģence ne vienmēr izpaužas iespaidīgi. Tā var būt maiga, atturīga, bet tajā pašā laikā dziļi klātesoša veidā, kā cilvēks izvēlas vārdus, tēmas un kā viņš piedalās sarunā.
Nākamreiz, kad piedalīsieties sarunā, pievērsiet uzmanību detaļām: apspriestajām tēmām, klausīšanās kvalitātei, gatavībai iedziļināties niansēs, saprast, padziļināt zināšanas.
Jūs varat atklāt intelektu formas, kuras sākumā nebūtu pamanījuši.
Atcerieties, kā teica Alberts Einšteins: “Intelektu mēra pēc spējas mainīties.”
Tāpēc turpiniet mācīties, klausīties, uzdot jautājumus un piedalīties. Jo katra saruna ir atvērta durvis uz jaunu pasauli – citu un jūsu pašu.
