No uzturvērtības viedokļa ne visi banāni ir vienādi. Neskatoties uz to, ka tas ir viens no pazīstamākajiem augļiem, kas ir lielisks kālija avots, tam ir arī virkne citu veselībai labvēlīgu īpašību atkarībā no nogatavināšanas stadijas.
Stefani Šif, diplomēta dietoloģe no Nortvela-Hantingtonas slimnīcas Ņujorkā, rakstā New York Post paskaidroja, kādas atšķirības var atrast banānos atkarībā no to mizas krāsas.
Tātad, banāni ar tumši zaļu ādu “satur salīdzinoši daudz rezistentas cietes”, viņa norāda.
Tas būtu kaut kas pozitīvs un ļoti noderīgs, jo “tas ir šķiedru veids, kura sagremošanai organismam nepieciešams vairāk laika un kas neizraisa tik straujus un spēcīgus cukura līmeņa lēcienus asinīs kā nogatavojies banāns”.
Saskaņā ar Amparo Gamerro, Katalonijas Atvērtās universitātes (UOC) medicīnas zinātņu katedras profesori, rezistentā ciete ir ļoti svarīga zarnu mikrofloras attīstībai, jo tā veicina “labvēlīgo baktēriju attīstību”.
“Jo zaļāks banāns, jo labāk jūsu veselībai,” norāda Šif, piebilstot, ka “tam būs rūgtāka un graudaināka garša”.
Lai gan šī dietoloģe tos neēd, kad tie ir pilnīgi zaļi, viņa atzīst, ka dod priekšroku “ mazāk nogatavojušiem banāniem ar daudz zaļumiem “, un tieši tos ”es ieteicu saviem pacientiem ar diabētu”.
Banānam nogatavojoties, dzeltens pigments kļūst izteiktāks, mainās arī augļos esošā cietes saturs un to labvēlīgās īpašības.
Šajā gadījumā dzeltenie banāni “satur vairāk antioksidantu, C vitamīna un cukuru”, saka Sūzija Šulmane, manuālā terapeite no Ņūdžersijas.
Pēc Gameras teiktā, tie joprojām satur lielu daudzumu šķiedrvielu . “Tas ir piemērots cilvēkiem, kam ir nepanesamība pret dažiem vienkāršajiem cukuriem,” saka UPC profesore.
To uzturvērtība atkal mainās, kad banāns pārgatavojas, proti, tā miza kļūst brūna. “Šeit atbrīvojas vitamīni un minerālvielas, bet ciete sadalās vienkāršos cukuros,” norāda Gamerio.