Viņi secināja, ka norma nedrīkst pārsniegt 255 gramus nedēļā, kas atbilst divām vistas krūtiņām.Dānijas Tehniskās universitātes (DTU) pētnieki ir aprēķinājuši gaļas daudzumu, kas būtu jāēd nedēļā, lai panāktu ilgtspējīgu patēriņu, kas nav kaitīgs planētai, un secinājuši, ka tam nevajadzētu pārsniegt 255 gramus nedēļā, kas ir līdzvērtīgi divām vistas krūtiņām.
Tomēr tas attiecas tikai uz mājputnu un cūkgaļu, savukārt attiecībā uz sarkano gaļu, piemēram, liellopu vai jēra gaļu, viņi secināja, ka pat mēreni daudzumi pārsniedz planētas noteiktos ierobežojumus resursu reģenerācijai, jo tās lielā ietekme uz vidi ir saistīta ar emisijām, ūdens un zemes izmantošanu.
Caroline H. Gebara, DTU Sustain postdoc un pētījuma vadošā autore, skaidro, ka viņu aprēķini “parāda, ka pat mēreni sarkanās gaļas daudzumi uzturā neatbilst tam, ko planēta var reģenerēt resursu veidā, pamatojoties uz mūsu pētījumā analizētajiem vides faktoriem. Tomēr ir daudz citu uztura veidu – pat tādu, kas satur gaļu -, kas ir veselīgi un ilgtspējīgi,” viņa piebilst.
Pētnieku pirmais mērķis pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Food, bija noteikt, vai ir iespējams apmierināt visas pasaules iedzīvotāju uztura vajadzības, nepārkāpjot planētas robežas. Saskaņā ar viņu aprēķiniem tas ir iespējams. Taču tam būs nepieciešamas izmaiņas mūsu pārtikas patēriņā gan globālā, gan individuālā līmenī, brīdina Karolīna H. Gebara.
“Individuālas pārmaiņas ir vieglāk.”
“Globālām pārmaiņām ir nepieciešama politiska rīcība visaugstākajā līmenī, savukārt individuālas pārmaiņas būs daudz vieglāk panākt, ja mums būs labākas vadlīnijas un struktūras, lai samazinātu mūsu pārtikas patēriņu,” skaidro viņš.
“Tāpēc nākamais pētījuma mērķis bija iegūt konkrētus skaitļus par to, cik daudz dažādu pārtikas produktu var apēst, nepatērējot vairāk Zemes resursu, nekā tā spēj atgūt,” saka Karolīna H. Gebara.
“ Lielākā daļa cilvēku tagad saprot, ka mums vajadzētu ēst mazāk gaļas gan vides, gan veselības apsvērumu dēļ, taču ir grūti sasaistīt, cik daudz “mazāk” tas ir un vai tas patiešām ir svarīgi kopējā kontekstā,” viņš turpina. “Tāpēc, pamatojoties uz planētas robežām, mēs aprēķinājām konkrētu skaitli – 255 gramus mājputnu vai cūkgaļas nedēļā -, ko var iedomāties un paturēt prātā, kad esat lielveikalā,” viņš skaidro.
Pētnieku grupas aprēķinos ir ņemti vērā vairāki vides faktori, piemēram, CO2 emisijas, ūdens patēriņš un zemes izmantošana, kā arī konkrēta uztura ietekme uz veselību. Kopumā viņi izpētīja vairāk nekā 100 000 11 diētu variantu un aprēķināja to ietekmi uz vidi un veselību. Aprēķini skaidri parāda, ka uzturs pat ar mērenu sarkanās gaļas daudzumu pārsniedz planētas noteiktos ierobežojumus.
Turpretī pescetāriešu, veģetāriešu vai vegānu diēta, visticamāk, nepārsniegs planētai pieļaujamās robežas. Tomēr tas lielā mērā ir atkarīgs arī no konkrētiem pārtikas produktiem uzturā. Turklāt ilgtspējīgas var būt arī dažādas uztura kombinācijas, piemēram, veģetārs, bet ar piena vai olu piedevu.
Caroline H. Gebara cer, ka šis pētījums palīdzēs vairāk cilvēkiem saprast, ka ilgtspējīgs uzturs var būt visdažādākajos veidos.
“Piemēram, mūsu aprēķini rāda, ka var ēst sieru, ja tas jums ir svarīgs, un joprojām uzturēties veselīgi un ilgtspējīgi,” saka viņš. “Tas pats attiecas uz olām, zivīm un balto gaļu, bet, protams, tiek pieņemts, ka pārējais uzturs ir salīdzinoši veselīgs un ilgtspējīgs. Taču tam nav jābūt tikai vienam,” viņš skaidro.
