No divsimt trīsdesmit Sonas un Luāras nekropolē atrastajiem kapiem sešos tika atrasti ar zelta diegiem šūti audumi.
Veicot profilaktiskus izrakumus Sēnas un Luāras departamentā, Senpjērā-l’Estrjē (Saint-Pierre-l’Estrieux), 2020. gadā arheologu komanda atklāja ar zelta diegiem austa auduma paliekas. Audumu, kas krāsots violetā un zelta krāsā, pašlaik laboratorijā pēta eksperti, lai uzzinātu vairāk par to, kā tas tika austs un rotāts.
Profilaktiskie izrakumi tika veikti, lai uzbūvētu privātmāju virs nekropoles, kas jau bija zināma Inrapa grupām. “Kad to diagnosticējām, atradām kapenes ar apbedījumiem, sarkofāgus, svina zārkus. Pārmeklējot atradām līdzīgas lietas, kādas mums bija diagnozes noteikšanas laikā. Taču mūs pārsteidza svina zārku skaits. To bija aptuveni piecpadsmit, kas ir diezgan daudz šāda veida nekropolēm. “Šis ir viens no lielākajiem apbedījumiem šajā reģionā,” apraksta izrakumu zinātniskā vadītāja Kerola Fosurjē.
Pēc daudzu piesardzības pasākumu veikšanas komanda sāka izrakumus vietā, kur, iespējams, atradās pirmie Otenas kristieši. “Mēs strādājam teritorijā, kur skeleti parasti ir saglabājušies ļoti slikti, bet šeit, ar svina zārkiem, bija patiešām sliktāk. Par to neko nevar teikt, skeleti ir pilnīgi sagrauti. Augsne un ūdens uzkrājas iekšpusē, sadalīšanās izšķīdina skeletus. “Mums ir tikai tāds kā negatīvs ar marķieri, kur skeleti atradās, bet pašus kaulus mēs nevaram paņemt,” skaidro Kerola Fosurjē.
Kopumā nekropolē ir divi simti trīsdesmit senās agrīnās kristietības baznīcas kapi. “Izrakumu laikā mans kolēģis vienā no kapenēm kādu brīdi staigāja ap galvaskausu un tad saprata, ka tur ir zelta pavedieni. “Atverot vienu no kapiem, starp zemes gružiem parādās zeltaina krāsa. “Mēs pat sapratām, ka tie nav tikai diegi, bet gan īsts audums. Uz vietas ir seši kapi ar zelta diegiem, bet dažos no tiem ir saglabājušies tikai diegi, bet vienā no tiem ir saglabājies pat audums. “Citos tas ir ļoti degradēts, jo diegi ir ļoti plāni,” stāsta arheologs. Piecas no kapenēm ir izgatavotas no bronzas, bet sestā ir izgatavota no koka.
“Vairākos no šiem kapiem tika atrasts arī sarkanā krāsā krāsots audums, kas pašlaik tiek analizēts: tā varētu būt purpura krāsa, kas tolaik asociējās ar augstāko aristokrātiju,” precizē Inrap.
No visiem kapiem arheologu komandas uzmanību īpaši piesaistīja viens. Kapā Nr. 47, “svina zārkā, kas datēts ar 4. gadsimtu ”, tika atrastas īstas, no zelta diegiem austas drānas paliekas. Tāpēc Kerola Fosūrjē (Carol Fossourier) komanda vērsās pie organisko un tekstilmateriālu speciālistes, arheoloģijas zinātņu doktores Fabjēnas Mēdāras (Fabienne Médard).
“Sākotnējais sarkofāgs, pie kura mums bija uzdots strādāt, bija atvērts, un tas nebija hermētisks. Iekšpusē daudz kas nebija palicis, bet dažos citos tika atrasts daudz materiālu, tostarp 47, kuros bija daudz zelta auduma. Šos gabalus izņēma, iesaiņoja maisos un pēc tam ievietoja ledusskapī, lai dotu laiku to uzglabāšanai. “Mēs sākām strādāt laboratorijā 2021. gadā,” skaidro Fabjēns Medards. Kā uz vietas stāsta Kerola Fossurjē, darbs pie audu un zelta diegu izņemšanas bija ļoti rūpīgs, lai izvairītos no jebkādiem bojājumiem.
“Mums bija jādomā par daudz ko, lai novērstu bojājumus, bet, ja godīgi, paraugu izmērs bija atkarīgs arī no ledusskapja lieluma,” atzīst arheoloģe. Lai pēc iespējas ātrāk un labāk saglabātu audu un zelta pavedienu paraugus, gaidot nepieciešamo finansējumu laboratorisko pētījumu uzsākšanai, gūžas tika novietotas vēsā vietā. “No 47. kapa tika paņemti septiņpadsmit ķemmes, ievietotas ledusskapī un pēc tam atstātas nožūt. Mēs nevarējām strādāt ar slapjiem materiāliem, tie bija pārāk lipīgi un visu sabojāja,” skaidro Fabjēns Medārs.
Lai precizētu izrakumu protokolu, zemes gabali tika nosūtīti uz Rennu, uz Cetso laboratoriju, lai veiktu datortomogrāfijas skenēšanu, “lai vizualizētu tekstilijas paliekas caur zemi”. Tās tika žāvētas gandrīz gadu, “lai izvairītos no bojājumiem, ko izraisījis pārmērīgs termiskais trieciens”.
Konservācijas un restaurācijas speciālisti Fabjēns Medārs (Fabien Medard) un Rafaels Ševaljē (Raphael Chevalier) 2022. gada aprīlī beidzot sāka analizēt un izvilkt audumu no zemes gabaliem. Saskaņā ar Inrapa teikto audums klāja visu zārka virsmu, izņemot galvu.
Nedēļu eksperti intensīvi strādāja pie auduma. “Šis darbs ļaus mums izprast pašu audumu, auduma izgatavošanas tehniku un saprast, kā tas tika izvietots apbedījumā. To sauc par tafonomiju. Mēs iegūsim arī informāciju par mirušā stāvokli. Mēs varēsim arī noskaidrot, kā tekstilijas sedza ķermeni. Vai viņš to valkāja? Vai tas atradās zem vai virs ķermeņa? Visbeidzot, tas mums sniegs daudz tehniskas informācijas par zelta diegu ražošanu, aušanu…”. – apraksta Fabjēns Medārs.
Eksperts izpētīja vairākus izrakumu variantus un secināja, ka 47. kapā, visticamāk, atradās bērns, ko ierosina arī Kerola Furnjē.
“Es redzēju, ka parādās ziedu raksti, bet ne visa ornamentālā plūsma. Es būtu gribējis vairāk saprast, par ko tas bija. Es sāku salīdzināt ar dažādu laikmetu audumiem. Bizantijas periods, vēlajā antīkajā laikmetā, mēs pilnībā atrodamies šāda veida ikonogrāfijā, tikai šeit ir zelta pavedieni,” turpina Fabjēns Medārs.
Šis arheoloģiskais atradums nav vienīgais. Zelta pavedieni ir atrasti arī agrāk. “Tik liela platība ir retums,” saka Kerola Furnjē.
Līdz šim purpura audums ar zelta diegiem joprojām ir ārkārtīgi trausls, un atsauces dati ir ļoti vāji. “Neesmu pārliecināta, ka mēs kādreiz iegūsim jebkādu informāciju par šo audumu,” saka izrakumu vadītāja. Pašlaik “mēs gaidām papildu finansējumu; šāda veida meklējumi ir ļoti laikietilpīgi un prasa lielu rūpību. Jāņem paraugi, jāveic mikrostratigrāfija, izrakumu laikā daudz kas jādokumentē, tāpēc tas prasa laiku,” secina Fabjēns Medārs.
