Iespējams, Kazahstānā ir pasaulē trešās lielākās šo metālu rezerves, kas ir ļoti svarīgi mobilo tālruņu, saules bateriju paneļu un elektrisko automobiļu ražošanai.
Karagandā atrastā retzemju metālu – neodīma paraugs. Šis elements ir būtisks spēcīgiem magnētiem, ko izmanto vēja turbīnās un elektromobiļos.
Kazahstāna nupat ir atklājusi kaut ko tādu, kas varētu apgriezt globālo stratēģisko resursu tirgu kājām gaisā. Viņi ir atklājuši lielāko retzemju metālu atradni savā vēsturē – minerālu, kas ir ļoti svarīgi, lai ražotu visu, sākot ar mobilajiem telefoniem un beidzot ar elektromobiļiem. Ķīna jau gadiem ilgi kontrolē šo pīrāgu, un tagad gan ASV, gan Eiropa ar lielu interesi vēro, kas notiek Vidusāzijā.
Kā ziņo Science Alert, Karagandas reģionā ir atklāts viens miljons tonnu tādu elementu kā cerijs, lantāns, neodīms un itrijs, bet uzskata, ka, ja raktu 300 metru dziļumā, tur varētu būt pat 20 miljoni tonnu. Ja tas viss apstiprināsies, Kazahstāna kļūs par valsti ar trešajām lielākajām retzemju metālu rezervēm uz planētas, atpaliekot tikai no Ķīnas un Brazīlijas.
Stratēģisks dārgums Vidusāzijas sirdī
Ģeoloģiskā izpēte, kas sākās 2022. gadā, ir nesusi augļus: ir atklāta atradne, ko dēvē par “Jauno Kazahstānu” un kas sola veicināt valsts ekonomiku. Četros izpētītajos apgabalos tika atrasti vidēji 700 grami retzemju elementu uz tonnu iežu, kas ir diezgan ievērojams daudzums šāda veida raktuvēm. Bez šiem minerāliem mēs nevarētu ražot vēja turbīnas, elektriskos automobiļus un viedtālruņus, tāpēc tie ir ļoti svarīgi cīņā pret klimata pārmaiņām.
Atklājums tika atklāts tieši laikā, kad Uzbekistānā notika pirmais ES un Vidusāzijas samits. ES nav tērējusi laiku velti un jau ir paziņojusi par gatavību sadarboties ar Kazahstānu, lai piekļūtu šīm izejvielām. ES jau ir parakstījusi līgumu par 3 miljardiem eiro, lai attīstītu šo nozari, jo šie materiāli tai ir vajadzīgi, lai sasniegtu savu mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Arī Ķīna nealkst, un tas nav pārsteidzoši, jo neviens nezina tik daudz kā Ķīna par to, kā iegūt un pārstrādāt šādus retos minerālus.
Kazahstānas galvenā problēma ir tā, ka tai nav tehnoloģiju, lai izmantotu šīs bagātības. Tai nav ne aprīkojuma, ne zināšanu, lai iegūtu un pārstrādātu šos sarežģītos elementus. Kazahstānas iestādes lēš, ka, lai sāktu darbu, būs jāiegulda aptuveni 10 miljoni ASV dolāru, un būs vajadzīgi seši līdz 12 gadi darba, pirms izdosies iegūt ievērojamus apjomus.
Sākotnējos pētījumus vadīs valstij piederošais uzņēmums Tau-Ken Samruk, bet būs jāmeklē ārvalstu partneri, kas izprot šo tēmu. Georgijs Freimans no Neatkarīgo kalnrūpniecības ekspertu profesionālās asociācijas mazināja entuziasmu: “Pirms mēs to nosaucam par atradni, mums ir rūpīgi jāizpēta tās hidroģeoloģija, ģeomehānika un tas, vai to vispār ir vērts izmantot. ES uzsvēra arī vēl vienu problēmu – attālumu un trūkumus, kas saistīti ar Tuvo koridoru – tirdzniecības ceļu starp Āziju un Eiropu, kas apgrūtina šo materiālu transportēšanas loģistiku.
Kazahstānai šī joma varētu būt atslēga, lai pārvarētu atkarību no naftas un gāzes un ieņemtu spēcīgu pozīciju jaunu zaļo tehnoloģiju pamatmateriālu tirgū. Tomēr to panākumi būs atkarīgi no tā, vai izdosies atrast labus tehnoloģiskos partnerus un pārvarēt milzīgās tehniskās problēmas, kas saistītas ar šo minerālu ieguvi no Kazahstānas zemes dzīlēm.
