Ir paziņots par jaunas zelta atradnes atklāšanu. Tā varētu būt lielākā zināmā atradne pasaulē.
Zelta atklāšana vienmēr ir sapnis. Dažas valstis ir īpaši bagātas, jo to augsnē teorētiski ir ievērojams daudzums šī dārgmetāla. Saskaņā ar Statista datiem 2024. gadā Austrālija būs valsts ar lielākajām zelta rezervēm – teorētiski 12 000 tonnu. Arī Krievijai esot liels zelta daudzums. Dienvidāfrika ieņem trešo vietu ar aptuveni 5000 tonnām. Nesen ievērojams šī dārgmetāla daudzums tika atklāts vēl vienā valstī, kas šajā reitingā ieņem sesto vietu ar 3 100 tonnu rezervēm.
Ķīnas Hunanas provinces ģeoloģiskais dienests (GSHP) paziņoja par jaunas zelta atradnes atklāšanu 2024. gada nogalē, ziņo Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Xinhua un valsts plašsaziņas līdzekļi. Šī valsts ir vadošā zelta ražotāja, kas saražo 10 % no pasaules ražošanas apjoma, taču patērē trīs reizes vairāk zelta nekā saražo. Tāpēc Ķīna ir atkarīga arī no valstīm, kuru augsnes ir labi apgādātas ar zeltu.
Tiek ziņots, ka pētnieki ir atklājuši 40 jaunas zelta rūdas dzīslas zem Wanggu atradnes. Tās vien varētu būt 1100 tonnas zelta. Ja šie skaitļi apstiprināsies, tā būs pasaulē lielākā šī dārgmetāla atradne. Līdz šim lielākās zelta rezerves tika lēstas 930 tonnu apmērā Dienvidāfrikas Dienvidāfrikas raktuvē South Deep.
Patiesībā kalnrači ir paziņojuši, ka 2000 metru dziļumā ir atraduši 330 tonnas zelta, un saskaņā ar viņu modeļiem lēš, ka 1000 metru dziļumā varētu būt iespējams iegūt vēl līdz 770 tonnām zelta. Viena tonna rūdas esot saturējusi līdz 138 gramiem zelta, kas garantē ļoti labu kvalitāti. Ieguve parasti ir zemāka.
Hunanas provinces ģeoloģiskās izpētes dienesta amatpersonas apgalvoja, ka kopējā vērtība varētu sasniegt 600 miljardus juaņu jeb aptuveni 76 miljardus eiro. Neraugoties uz šo atklājumu, Ķīnas zelta patēriņš netiks apmierināts un apmierinās tās vajadzības tikai aptuveni pusotra gada laikā. Ieguve varētu ietekmēt arī vidi, radot piesārņojuma un mežu izciršanas risku.
