Jau vairāk nekā piecas desmitgades futūrists zinātnieks Raimonds Kurcveils (Raymond Kurzweil) ir izrādījis aizrautību, lai saprastu, kā datori var mainīt mūsu pasauli. Tagad viņš ir gatavs pasludināt nanorobotus par atslēgu, kas ļaus cilvēkiem pārsniegt 120 gadu dzīves slieksni.
Kā viņš raksta – gan gaidāmajā grāmatā Singularitāte ir tuvāk (kas Amerikas Savienotajās Valstīs pārdošanā nonāca 25. jūnijā un vēl nav tulkota spāņu valodā), tāpat kā viņa iepriekšējā grāmatā Singularitāte ir tuvupublicēts 2021. gadā, un esejā, kas publicēta žurnālā Wiredbiotehnoloģiju un mākslīgā intelekta saplūšanas rezultātā nanotehnoloģijas palīdzēs “pilnībā pārvarēt mūsu bioloģisko orgānu ierobežojumus”.
Mūsu ķermeņi uzkrāj kļūdas, jo šūnas vairojas atkal un atkal, izraisot bojājumus. Šādus bojājumus jaunie ķermeņi var ātri labot, bet ne tik ātri, kad uzkrājas vecums.
“Ilgmūžības pētnieki apgalvo, ka vienīgais risinājums ir izārstēt pašu novecošanu,” raksta Kurcveils. “Īsāk sakot, mums ir nepieciešama spēja novērst novecošanās radītos bojājumus atsevišķu šūnu un vietējo audu līmenī. Lai to panāktu, tiek pētītas vairākas iespējas, bet, manuprāt, visdaudzsološākais galīgais risinājums ir nanoroboti.”
Tomēr, lai to aplūkotu kontekstā, tas ir viena cilvēka nākotnes redzējums. Pašlaik nav nevienas tehnoloģijas, kas pietuvinātos Kurcveila prognozēm, un nav arī nekādas garantijas, ka viņa vīzija kļūs par realitāti. Taču nav arī garantijas, ka tas nenotiks, vismaz laika gaitā.
Kurzveils piekrīt biomedicīnas gerontologam Obrijam de Grejam, ka pirmais cilvēks, kas nodzīvos 1000 gadus, visticamāk, jau ir piedzimis. “Ja nanotehnoloģijas 2050. gadā atrisinās pietiekami daudz novecošanās problēmu, lai simtgadnieki sāktu dzīvot līdz 150 gadiem, mums būs laiks līdz 2100. gadam, lai atrisinātu jaunas problēmas, kas var rasties šajā vecumā,” saka Kurzveils. “Tā kā līdz tam laikam mākslīgajam intelektam būs galvenā loma pētniecībā, progress šajā laikā būs eksponenciāls.
Kurcveils atzīst, ka visas šīs prognozes šobrīd var šķist “absurdas”, taču viņš uzskata, ka ir “spēcīgs pamats” tās apstiprināt ar medicīnas nanorobotiem. Viņš uzskata, ka cilvēka asinsritē šūnas lielumā varētu darboties dimondoīdu nanoroboti ar iebūvētiem sensoriem, manipulatoriem, datoriem, komunikatoriem un pat enerģijas avotiem. Katram ķermenim varētu būt nepieciešami vairāki simti miljardu nanobotu, lai atjaunotu un papildinātu bojātos orgānus.
“Kontrolējot šo vitāli svarīgo vielu piegādi, pielāgojot to līmeni pēc vajadzības un uzturot orgānu struktūras, nanoboti var uzturēt cilvēka organismu labā veselībā bezgalīgi ilgi,” viņš raksta. “Galu galā nanoboti varēs pilnībā aizstāt bioloģiskos orgānus, ja tas būs nepieciešams vai vēlams.”
Viņš ne tikai paredz, ka nanoboti saglabās normālas funkcijas un ierobežos novecošanās ietekmi, bet arī uzskata, ka tie varētu radīt optimālāku cilvēka ķermeni.
“Kad nanoboti spēs selektīvi labot vai iznīcināt atsevišķas šūnas,” viņš saka, “mēs pilnībā dominēsim mūsu bioloģijā, un medicīna kļūs par eksaktās medicīnas zinātni, uz ko tā jau sen ir tiecusies.”
Taču ilgāks mūžs nav vienīgais, kas, pēc Kurcveila domām, notiks, pateicoties tehnoloģijām. Kurcveils uzskata, ka, attīstoties nanotehnoloģiju jomai, līdz ar to pieaugs arī nanobotu loma cilvēka organismā. Kādā brīdī organisms var kļūt vairāk nekā 99,9 % nebioloģisks. Viņš paredz situāciju, kad tehnoloģija pilnībā kontrolēs DNS sekvencēšanu, mākslīgā intelekta spēja izprast cilvēka ķermeni atrisinās problēmas, pirms tās rodas, nanokomputeri kontrolēs mūsu ķermeņa darbību, pārrakstot DNS un kontrolējot šūnas, un (kādā brīdī) mūsu asinis un smadzeņu audus aizstās nanoboti, kas mūs tieši savienos ar mašīnām, kuras mūs kontrolē.
Kurcveils uzskata, ka līdz 2040. vai 2050. gadiem mēs būsim pārbūvējuši savus ķermeņus un smadzenes tālu tālāk par mūsdienās zināmo. “Kad nanotehnoloģijas sāks attīstīties, mēs varēsim pēc vēlēšanās izgatavot optimizētu ķermeni,” viņš saka. “Mēs varēsim skriet daudz ātrāk un daudz ilgāk, peldēt un elpot zem okeāna kā zivis un, ja vēlēsimies, pat piešķirt sev funkcionālus spārnus. Mēs domāsim miljoniem reižu ātrāk, bet pats galvenais – mūsu izdzīvošana nebūs atkarīga no kāda no mūsu ķermeņiem.”
Tikai laiks rādīs, vai viņam ir taisnība.
Ielieciet sauju zupā. Šī garšviela stiprina imunitāti un aizsargā sirdi