Tieksme pastāvīgi kavēšanās var būt saistīta ar emocionāliem faktoriem, apgūtu uzvedību un personības īpašībām.
Regulāra kavēšanās ir uzvedība, kas pārsniedz organizācijas vai plānošanas trūkumu. Pēc psiholoģijas ekspertu domām, šī uzvedība var būt saistīta ar emocionāliem aspektiem un domāšanas modeļiem, kas ietekmē to, kā cilvēki pārvalda savu laiku un pienākumus.
Emocionālie un psiholoģiskie faktori, kas veicina kavēšanos
Trauksme vai stress. Dažiem cilvēkiem tas vien, ka viņiem ir pienākumi, spriedzi vai nervozitāti, kas var novest pie lietas atlikšanas uz pēdējo brīdi.
Zema laika uztvere: daži cilvēki mēdz par zemu novērtēt, cik daudz laika aizņem noteiktas darbības, izraisot biežu atlikšanu.
Iepriekš mēs par to rakstījām: Šos atkritumus nedrīkst izmest ielu atkritumu tvertnēs. Par to draud sods 500 zlotu
Nepieciešamība pēc kontroles. Dažos gadījumos kavēšanās var būt neapzināts veids, kā apliecināt autonomiju vai kontroli, īpaši, ja cilvēki jūtas nospiesti vai pakļauti ārējām cerībām.
Iegūtā uzvedība. Kavēšanās var būt arī ģimenē vai sociālajā vidē iegūto ieradumu rezultāts.
Attiecības ar personību
Psihologi norāda, ka ar šo tendenci var būt saistītas noteiktas personības iezīmes, piemēram, perfekcionisms vai impulsivitāte. Piemēram, perfekcionisti var aizkavēt mēģinājumus sasniegt augstus standartus pirms došanās ārā, un impulsīvi cilvēki var tikt viegli novērsti no citiem uzdevumiem.
Sociālā un emocionālā ietekme
Pastāvīga kavēšanās rada ne tikai loģistikas neērtības, bet arī var ietekmēt personīgās un profesionālās attiecības, jo citi to var interpretēt kā cieņas vai saistību trūkumu. Turklāt tie, kuriem ir šis ieradums, var izjust vainas, kauna vai neapmierinātības sajūtu, radot apburto loku, kuru ir grūti pārraut.
Iepriekš mēs par to rakstījām: Saskaņā ar psiholoģijas pētījumiem cilvēki, kuri uz šiem jautājumiem atbild godīgi «jā», ir laimīgāki nekā citi.
- Stratēģijas punktualitātes uzlabošanai
- Speciālisti iesaka veikt tādas darbības kā:
- Plānojiet uz priekšu un iestatiet atgādinājumus.
- Identificējiet un likvidējiet pamatā esošās emocijas, kas izraisa ieradumu.
- Katrai darbībai iestatiet reālus laika ierobežojumus.
- Meklējiet profesionālu palīdzību, ja jūsu kavēšanās ir saistīta ar tādiem traucējumiem kā trauksme vai ADHD.
Šī ieraduma maiņa prasa laiku un sevis izzināšanu, taču, pieliekot pūles, jūs varat izveidot veselīgākas attiecības ar laika plānošanu.
