Mēs lietojam daudz uztura bagātinātāju ar magniju – šī tendence skar ne tikai latviešus, bet arī citu tautību pārstāvjus. No vienas puses, tas ir saistīts ar saspringtu dzīvesveidu, no otras puses, mēs aizmirstam par noteiktām kontrindikācijām magnija lietošanai. Kam vajadzētu lietot specializētas zāles un kam tās nevajadzētu lietot?
Magnijs ir viens no svarīgākajiem elementiem, tomēr statistika liecina, ka gandrīz 68,4 procentiem Latvijas tā trūkst (Biostat dati no 2022. gada). Vēl drastiskākus rezultātus sniedza Polijas un Norvēģijas pētījums, kurā aprēķināts, ka vairāk nekā 90 % vīriešu un 70 % sieviešu lieto pārāk maz magnija, salīdzinot ar ikdienas vajadzībām. Tāpēc deficīts ir indikācija, lai sāktu lietot uztura bagātinātājus.
To pacientu sarakstā, kuriem ieteicams lietot magniju, ir:
- tiem, kas slimo ar 2. tipa diabētu,
- cilvēkiem pēc saindēšanās ar pārtiku, dehidrētiem cilvēkiem,
- cilvēkiem, kuri lieto diurētiskos līdzekļus,
- alkoholiķi,
- tiem, kuri lieto ilgstošu parenterālo uzturu.
Magnija trūkums rodas arī pacientiem, kuri ievēro pareizi sabalansētu uzturu. Cēlonis var būt akūts pankreatīts, ketoacidozi, ilgstoša caureja vai vemšana.
Kādu magniju izvēlēties?
Pacientiem, kuriem konkrētu iemeslu dēļ nepieciešams papildināt magnija devu, jāizvēlas preparāts ar labi absorbējamu magnija formu.. Mūsu organisms vislabāk uzsūc magnija citrātu, kas nodrošina līdzekli deficīta novēršanai. To ieteicams lietot arī grūtniecēm.
Arī magnija laktātam ir augsta uzsūkšanās pakāpe, taču tas ir daudz retāk sastopams populārajos uztura bagātinātājos.
Savukārt magnija hlorīdam ir zema efektivitāte, lai gan hlorīda jonu satura dēļ tas ir ieteicams pacientiem ar kuņģa skābumu. Savukārt magnija oksīds vismazāk uzsūcas, bet tā zemās cenas dēļ tas arī visbiežāk sastopams magnija preparātos.
Kad nelietot magniju?
Magnijs mijiedarbojas ar noteiktiem medikamentiem, tāpēc pacientiem, kuri tos lieto, vajadzētu atturēties no uztura bagātinātāju lietošanas. Tie ir šādi:
- pretsāpju un pretiekaisuma zāles, kas satur acetilsalicilskābi. – magnijs palielina aktīvās vielas izdalīšanos, tādējādi padarot zāles neefektīvas,
- kaptoprilu saturošas zāles pret hipertensiju – magnijs samazina zāļu biopieejamību, padarot tās mazāk efektīvas,
- antikoagulanti, kas satur varfarīnu – magnijs saista aktīvo vielu un samazina tās terapeitisko iedarbību,
- neiroloģiskas zāles ar levodopu – magnijs palielina vielas uzsūkšanos, kas pastiprina blakusparādību risku,
- sirds glikozīdi – palielina magnija izdalīšanos, kas var pastiprināt ārstēšanas blakusparādības,
- antibiotikas (tetraciklīni, ciprofloksacīns). – lielas magnija devas samazina šo zāļu iedarbību.
Magnijs reaģē arī ar dzelzi un kalciju, samazinot to uzsūkšanos. Šī iemesla dēļ šos uztura bagātinātājus nevajadzētu lietot vienlaikus.
Kontrindikācijas magnija papildināšanai – kā kompensēt deficītu?
Iepriekš minētās kontrindikācijas var pastāvēt vienlaikus ar magnija trūkumu. Ir vērts to papildināt, lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu, kas bagāts ar riekstiem, pilngraudu, pākšaugiem un zaļajiem dārzeņiem.
Atcerieties, ka magnijs vislabāk uzsūcas no pārtikas. Tomēr, ja nepieciešams lietot uztura bagātinātājus, starp tiem un medikamentiem jābūt vismaz 4 stundu intervālam.
Ieteicams arī konsultēties ar ārstu par konkrētām zālēm pareizā devā, lai pēc iespējas samazinātu uztura bagātinātāju lietošanas laiku. Visbiežāk to lieto, līdz deficīts tiek novērsts, pēc tam aizstāj ar diētu, kas bagāta ar magnija produktiem.
Paldies, ka izlasījāt mūsu rakstu līdz galam.
Iepriekš mēs par to rakstījām: Šis augs ievērojami aizkavē novecošanos. Jūs to varat iegādāties par dažiem zlotiem pārtikas preču veikalā.
