Kafija, viens no pasaulē populārākajiem dzērieniem, izraisa atkarību, tāpēc daudziem, kas mēģinājuši no tās atteikties, kaut vai uz laiku, šis uzdevums izrādījies ārkārtīgi grūts.
Kafija ir viens no populārākajiem dzērieniem pasaulē. Kofeīna dzēriens kļuva pazīstams arābu pasaulē viduslaikos un vēlāk, kopš 16. gadsimta, arī Eiropā.
Kafijas ietekme uz cilvēci ir bijusi milzīga. Pirms kafijas, tējas un šokolādes – pārtikas produktiem, kas satur kofeīnu, pasaule bija pavisam citāda, saka žurnālists un daudzu grāmatu par uzturu autors Maikls Pollans.
“Cilvēces zināšanas par kofeīnu ir pārsteidzoši jaunas. Taču nav pārspīlēti teikt, ka šī molekula ir pārveidojusi pasauli. Kafijas un tējas izraisītās pārmaiņas ir notikušas fundamentālā – cilvēka prāta – līmenī. Kafija un tēja radīja pārmaiņas garīgajā stāvoklī, asinot prātu, ko bija aptumpis alkohols, atbrīvojot cilvēkus no dabiskajiem ķermeņa un saules ritmiem, padarot iespējamus pilnīgi jaunus darba veidus un, bez šaubām, arī jaunus domāšanas veidus”. saka Maikls Pollans, žurnālists un daudzu grāmatu par uzturu autors.
Pirms kafijas lietošanas viduslaiku cilvēku ikdienā bija izplatīti alkoholiskie dzērieni. Dažkārt tos lietoja biežāk nekā ūdeni, jo tika uzskatīts, ka ūdeni, pēc dažu autoru domām, nav droši dzert.
“Cilvēki dzēra gandrīz visu laiku, dzēra gandrīz visu laiku, dzēra no rīta līdz vakaram, jo dzērieni tika uzskatīti par drošākiem nekā ūdens. Ūdens bija viens no slimību izplatīšanās līdzekļiem, bet pat neliels alkohola daudzums nogalināja mikrobus. Pat bērniem pie ēdiena tika pasniegts sidrs.” viņš saka slavenā Džo Rogana (Joe Rogan) podkāstā.
Trīs mēneši bez kafijas
Publicists trīs mēnešus atteicās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, kas ir atkarību izraisošākā kafijas “sastāvdaļa”, un pastāstīja par šo pieredzi vairākās intervijās un publikācijā laikrakstā The Guardian.
“Tā bija viena no grūtākajām lietām, ko jebkad esmu darījis”.saka Maikls Pollans Džo Rogana podkastā.
“Pirmajā nedēļā es vispār nebiju funkcionāls. Es jutos tā, it kā man būtu ADD. Es nevarēju koncentrēties, es nevarēju rakstīt, rakstīšana ir vislineārākā lieta, ko tu vari darīt, un tas viss ir saistīts ar koncentrēšanos. Un bija sajūta, ka starp mani un realitāti ir plīvurs, ka es nevaru skaidri redzēt vai just. Tas bija dīvaini, es nejutu sevi. Es pajautāju sev, ko tas nozīmē, un teicu sev: tas nozīmē, ka mana zemapziņa tiek apgādāta ar kofeīnu”.Maikls Pollans (Michael Pollan) norādīja.
Pēc dažām nedēļām, viņš ziņoja redakcijas rakstā, kas publicēts laikrakstā The Guardian, abstinences garīgās problēmas bija izzudušas.
“Es atkal spēju domāt taisnā līnijā, noturēt abstrakciju galvā ilgāk par divām minūtēm un izslēgt no sava uzmanības lauka perifēriskas domas. Tomēr es turpināju justies tā, it kā es būtu nedaudz garīgi atpalicis, īpaši tad, kad atrados kafijas un tējas dzērāju sabiedrībā, kas, protams, notika visu laiku un visur”.ziņo Maikls Pollans.
Publicists stāsta, ka trīs mēneši, kurus viņš atteicās no kafijas, bija nepatīkami, taču tiem bija arī savi plusi.
“Vienīgais pozitīvais bija tas, ka es gulēju kā pusaudzis, kurš var gulēt 14 stundas. Tas patiešām uzlaboja manu miegu.”Džo Rogana Youtube kanālā publicētajā intervijā saka Pollans.
Eiforija pēc atgriešanās pie kafijas
Pēc trim mēnešiem, kad viņš pirmo reizi iedzēra kafiju, viņš sajuta eiforiju, piebilst publicists. “Es jutos patiešām labi, man nebija ne jausmas, ka tā ir tik spēcīga narkotika. Taču šis stāvoklis ilga apmēram 20 minūtes. Pēc tam pa ielu bija atbraukusi atkritumu mašīna, un darbinieki grāvēja atkritumu urnas, un troksnis man iedzina zem ādas. Es uzreiz sajutu, ka tas mani kaitina, aizgāju mājās un sakopos. Es jutos spiestsviņš piebilda.
Nākamajā periodā Maiklam Pollanam izdevās ierobežot kafijas patēriņu, dzerot tikai reizi nedēļā, lai izbaudītu kafijas spēcīgāku iedarbību, jo retāk tā tiek lietota, taču laika gaitā viņš nespēja pretoties kafijas dzeršanai tikai sestdienā nedēļā.
Atteikšanās no kafijas uz vairākām nedēļām sniedz vairākus ieguvumus, norāda uztura speciālists Dr. Ēriks Bergs.
“Pirmkārt, jūs jutīsiet mazāku trauksmi, kļūsiet mierīgāks, noteikti labāk gulēsiet, kas dos jums vairāk enerģijas dienas laikā, jūsu asinsspiediens varētu normalizēties, pulss būs zemāks, ja jums ir kāda veida aritmija vai sirdsklauves, iespējams, tās izzudīs. Iespējams, ka jūsu zobi būs labāki, jo kafija iekrāso zobus, un jūs varētu novērot arī dažus ieguvumus aknām”.saka Dr. Ēriks Bergs savā Youtube kanālā.
Kofeīns – augu viela, kas “iedarbojas” uz smadzenēm
Tomēr gadu gaitā zinātnieku veiktie pētījumi ir pierādījuši arī to, ka uz kofeīna – augu izcelsmes ķīmiskās vielas, ko var iegūt no kafijas pupiņām, tējas lapām un kakao pupiņām, – bāzes ražoti produkti labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu.
Eksperti uzskata, ka šajos augos kofeīns miljoniem gadu gaitā ir attīstījies kā dabisks insekticīds pret kukaiņu kaitēkļiem. Kofeīnu var ražot arī sintētiski.
Saskaņā ar veselības izdevuma MedicineNet datiem mērena kofeīna lietošana uzlabo fizisko un garīgo veiktspēju.
“Kofeīns ir centrālās nervu sistēmas (CNS) stimulators, kas: uzlabo modrību, mazina nogurumu, uzlabo koncentrēšanās spējas, garastāvokli, atmiņu un vispārējo garīgo darbību. Saskaņā ar 2005. gadā Ziemeļamerikas Radiologu biedrībā prezentēto pētījumu kofeīns var uzlabot īstermiņa atmiņu un reakcijas laiku. Kofeīna lietošana var novērst pašnāvības risku. Ir pierādīts, ka kofeīns samazina neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Alcheimera slimības un Parkinsona slimības, risku. Veicina svara zudumu un palielina glikozes vielmaiņas ātrumu un palielina tauku dedzināšanu.r”, MedicineNet ziņo.
Ne vairāk kā četras tasītes kafijas dienā
Tomēr ilgstoši dzerot kafiju, šīs iedarbības izpausmes var mazināties.
“Pārmērīgs kofeīna patēriņš var izraisīt trauksmi, paaugstinātu asinsspiedienu un citas negatīvas sekas. Kofeīns izraisa atkarību, un tā atcelšana izraisa galvassāpes, trauksmi un depresiju. Kofeīns palielina diurēzi (procesu, kurā nieres ar urīnu izvada ūdeni), izraisot dehidratāciju un pārmērīgas slāpes. Tā kā kofeīns ir centrālās nervu sistēmas (CNS) stimulants, pārmērīga stimulācija izraisa bezmiegu un citus miega traucējumus. Kofeīns var paaugstināt asinsspiedienu, izraisot reiboni. Kofeīns palielina sirds slimību risku un ir arī kuņģa kairinātājs”., ziņo MedicineNet.com.
Kofeīns izraisa atkarību un liek cilvēkiem patērēt vēl vairāk, kad tas izzūd.
Vesels pieaugušais cilvēks dienā var uzņemt aptuveni 400 miligramus kofeīna, kas nozīmē, ka dienā var droši izdzert aptuveni četras tasītes kafijas, ja vien ārsts nav ieteicis citādi.
“200 miligramu kofeīna dzeršana nerada kaitīgu ietekmi.
veseliem cilvēkiem. Tomēr dažādas
faktori var ietekmēt šo skaitli, tostarp grūtniecība, citu vielu lietošana.
medikamentu lietošana un miega trūkums. Grūtniecēm ieteicams ne
lietot vairāk par 200 miligramiem kofeīna dienā”, teikts publikācijā.
Iepriekš mēs par to rakstījām: Saskaņā ar psiholoģijas pētījumiem cilvēki, kuri uz šiem jautājumiem atbild godīgi «jā», ir laimīgāki nekā citi.
