Atšķirībā no rāpuļiem un zivīm, kam regulāri atjaunojas ilkņi, cilvēkiem un lielākajai daļai citu zīdītāju zobus var ataugt tikai divas reizes.
Taču zem mūsu smaganām slēpjas neaktīvi trešās paaudzes zobu sākumi, saka Osakas Kitano slimnīcas Medicīnas pētījumu institūta mutes ķirurģijas nodaļas vadītājs Katsu Takahaši (Katsu Takahashi).
Viņa komanda oktobrī sāka klīniskos izmēģinājumus Kioto Universitātes slimnīcā, kur pieaugušiem cilvēkiem ievadīja eksperimentālu medikamentu, kas, kā viņi apgalvo, varētu stimulēt šo slēpto zobu augšanu.
Šī ir “pilnīgi jauna” tehnoloģija pasaulē, Takahashi kungs sacīja aģentūrai AFP.
Zobu protēzes, ko izmanto, lai ārstētu zobus, kas zaudēti kariesa, slimības vai traumas dēļ, bieži tiek uzskatītas par dārgu un invazīvu metodi.
Tāpēc “dabisko zobu atjaunošanai noteikti ir savas priekšrocības”, atzīmēja K. Takahaši, projekta galvenais pētnieks.
Eksperimenti ar pelēm un seskiem parādīja, ka USAG-1 proteīna bloķēšana pamodina trešās paaudzes zobus. Pētnieki jau ir publicējuši attēlus, kuros redzama laboratorijas dzīvnieku ataugšana.
Pagājušajā gadā publicētajā pētījumā komanda ziņoja, ka viņu “antivielu terapija palīdzēja reģenerēt zobus pelēm un varētu būt izrāviens zobu anomāliju ārstēšanā cilvēkiem”.
Pagaidām zobārsti par prioritāti izvirza “izmisīgas” vajadzības pacientiem, kuriem kopš dzimšanas trūkst sešu vai vairāk pastāvīgo zobu.
Tiek lēsts, ka šis iedzimtais stāvoklis ir aptuveni 0,1 % cilvēku. Viņiem ir nopietnas košļāšanas problēmas, un Japānā šādi cilvēki lielāko daļu pusaudža vecuma nēsā sejas maskas, lai paslēptu mutes dobumu, teica Takahaši kungs.
“Šis medikaments viņiem var mainīt spēles noteikumus,” viņš piebilda.
Zāles galvenokārt būs paredzētas bērniem, un pētnieku mērķis ir panākt, lai tās būtu pieejamas līdz 2030. gadam.
Takahaši pārliecinoši apgalvo, ka jaunā zoba atrašanās vietu mutē var kontrolēt vai pat precīzi noteikt ar zāļu injekciju.
Ja zobs aug nepareizā vietā, to var pārvietot, izmantojot ortodontiskās metodes, vai pārvietot ar transplantātu, viņš teica.
Pirmajā klīniskajā pētījumā nepiedalās jauni pacienti ar iedzimtām anomālijām, jo pētījuma galvenais mērķis ir pārbaudīt zāļu drošību, nevis efektivitāti.
Pagaidām pētījumā piedalās tikai veseli pieaugušie, kuri ir zaudējuši vismaz vienu zobu.
Un, lai gan šoreiz mērķis nav atjaunot zobus, pastāv neliela iespēja, ka pētījuma dalībniekiem radīsies jauns zobs, norāda Takahaši.
Tādā gadījumā pētnieki varētu apstiprināt, ka zāles varētu būt efektīvas iegūtas bezzobainības ārstēšanā, kas būtu īsts triumfs medicīnā.
“Es būtu sajūsmā, ja tas notiktu,” atzina Takahaši kungs.
Japānā, kur ir otrs vecākais iedzīvotāju skaits pasaulē, tas būtu īpaši apsveicama ziņa.
